Misas vidusskolas skolotājs Jēkabs Klīdzējs šovasar ar personisko mašīnu devās uz Rumānijas pilsētu Crajovu, lai piedalītos starptautiskos kursos.
Misas vidusskolas skolotājs Jēkabs Klīdzējs šovasar ar personisko mašīnu devās uz Rumānijas pilsētu Crajovu, lai piedalītos starptautiskos kursos.
Abiem ar sievu ir ierasts katru gadu ar mašīnu braukt ceļojumā uz kādu Eiropas valsti. Pirmajos braucienos viegli nav gājis – iznācis gan maldīties pa ceļiem, gan arī pārliecināties, ka Dienvidu valstu karstajos apstākļos bez kondicioniera mašīnā nav komfortabli. Šogad nolēmuši apvienot kursus Rumānijā ar braucienu pa Eiropu. Iegādāta arī jauna mašīna, un tās kondicionieris izrādījās īpaši svarīgs. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, nopirkta arī GPS iekārta – globālās pozicionēšanas sistēma, lai viegli orientēties un atrast interesējošās vietas. Tomēr to vajadzēja izmantot tikai pāris reižu Rumānijā, jo, braucot jau ceturto gadu pa Austrumeiropu, ceļi esot pazīstami.
Kritiskās zonas
Ļoti karsti kļuva jau Polijas dienvidos pie Ļubļanas – 37 grādi ēnā. Braucot tuvāk Rumānijai, kļuva vēl karstāk. Rumānija sagaidīja ar 40 grādiem, un maksimālais bija pat 45 grādi. Valstī liela karstuma apstākļos tiek izsludinātas kritiskās zonas. Galvenā to nozīme – atkarībā no zonas ir noteiktas nozares un iestādes, kurās darbinieki var ņemt brīvdienas. Rumānija nedēļas laikā piedzīvoja visas trīs zonas – zaļo, dzelteno un tad pēdējo – sarkano.
Pat pa nakti temperatūra nenokrita zem 35 grādiem. Par laimi, viesnīcas istabā bija kondicionieris, tomēr arī tā darbs uz pilnu jaudu nespēja temperatūru telpā samazināt zem 27 grādiem. Mūsu baznīcās pieredzētie vēsie mūri izrādījās velta cerība, jo Rumānijas dievnamu mūri bija svelmes nokaitēti.
Braukšana – lēna
Lai nokļūtu galapunktā Crajovā, vajadzēja braukt cauri visai Rumānijai. Apkārt valstij ir autoceļi, kuri iet netālu no robežas, tās ir ļoti labas šosejas. Katrā ziņā ceļvežos un tūrisma informācijas centros iesaka izmantot šos apvedceļus. Interesantāks maršruts – līdz Crajovai braukt pa Rumānijas centrālajiem ceļiem. Izrādījās, ka tie ir ļoti slikti un braukšana – lēna.
Pavisam īpatnējs šķitis vietējo dzīvesstils. Lauku iedzīvotāji nodarbojas ar nelielu ganāmpulku ganīšanu, bieži vien tos atstājot pašplūsmā vai ļoti lēni dzenot pa ceļiem, kuri tad tiek pilnībā bloķēti. Raksturīga lieta – izlaiž aitas paganīties un pamana ko nelāgu tikai tad, kad uz ceļa masveidā sāk signalizēt mašīnas.
Pēcpusdienās un vakaros rumāņi savācas sētā pie mājas un vēro garāmbraucējus, kuri parasti pārvietojas ļoti lēni slikto ceļu dēļ. Pie savām mājām sēž gandrīz viss ciems un ļoti uzmanīgi nopēta ikvienu, kas tam izbrauc cauri. Nelielā sarunā izdevās noskaidrot šādas pasēdēšanas filozofiju: “Kāpēc kaut ko darīt, ja var nedarīt?”
Interesants haoss
Uz ceļiem var novērot milzu atšķirību ienākumu ziņā starp Rumānijas iedzīvotājiem – vecas dacijas (padomju žiguļiem līdzvērtīgas) brauc kopā ar jaunajiem BMW un “Mercedes”. Satiksme ir ļoti haotiska, jo daudzos krustojumos nemaz nav luksoforu un ātrums ir liels. Crajovas pilsētā lēts un izplatīts transports ir taksometrs, kas reizē ir arī ekstrēms pārvietošanās veids. Taksometri brauc ļoti ātri, parasti neievērojot satiksmes noteikumus, turklāt mašīnu tehniskais stāvoklis bieži rada šoku tūristos. Tomēr, ja pasažieri mēģina uzlikt drošības jostu, šo darbību taksometru šoferi uztver kā apvainojumu.
Restorānos pārsteidza ēšanas kultūra. Ļauj ienākt ar saviem ēdieniem un dzērieniem, dažreiz tos pat palīdzot sagatavot. Raksturīgs skats ir ierašanās ar lielu arbūzu, kuru uzreiz iedod restorāna oficiantam, lai sagriež un vēlāk pasniedz saldajā.
Drakulas pils
Kā viens no iespaidīgākajiem kultūras pieminekļiem Rumānijā tika demonstrēta Drakulas pils. Jēkabs saka: “Tā bija neliela vilšanās. Pils ir skaista, bet nekādas asociācijas ar Drakulu. Netālu no pils atrodas Šausmu istabas, izmēģinājām arī tās. Nekas īpaši efektīgs nebija. Tur gan laida iekšā visus cilvēkus, varbūt arī tāpēc nekādas ekstremālas šausmas šīm telpām nav izdomātas.”
Kopējais iespaids no ceļojuma skolotājam ir ļoti pozitīvs: “Mēģināju skatīties no bērna skatu punkta un ieraudzīt lietas, par kurām būtu interesanti pastāstīt skolēniem. Iegādājos arī koka suvenīrus, kurus var bērniem parādīt, varbūt arī ko līdzīgu izveidot mājturības stundās.”
***
uzziņai
Rumānija kopš 2007. gada ir ES dalībvalsts.
Politiskā sistēma – republika.
Galvaspilsēta – Bukareste.
Platība – 238 000 km².
Iedzīvotāji – 21,8 miljoni.
Naudas vienība – leja (kods RON), viena leja 0,2 lati.
