Pārlapojot arhīvā 80 gadu vecas, ar roku rakstītas, iedzeltenas papīra lapas, var kaut nedaudz atsaukt atmiņā to dienu notikumus.
Pārlapojot arhīvā 80 gadu vecas, ar roku rakstītas, iedzeltenas papīra lapas, var kaut nedaudz atsaukt atmiņā to dienu notikumus.
1918. gada novembrī Bauska jau vairāk nekā trīs gadus atradās vācu okupācijas iestāžu pārvaldē. No rosīgās amatnieku un tirgotāju pilsētas līdz ar krievu karaspēka atkāpšanos bēgļu gaitās devās lielākā iedzīvotāju daļa. Laucinieki pilsētā varēja iebraukt tikai ar caurlaidēm, visiem darījumiem vajadzēja speciālas atļaujas. Lai gan šī vācu okupācija bija policejiski nežēlīga pret katru brīvākas domas izpausmi un uzlika smagas kara laika saimnieciskās nastas gan zemniekiem, gan pilsētniekiem, izceļams arī pāris pozitīvu devumu Bauskas pilsētai. Pilsētā tika ierīkota elektriskā apgaismošana un izbūvēts šaursliežu dzelzceļš Bauska–Meitene.
1918. gada sākumā, kad visa Latvijas teritorija nokļuva vācu varā, daudzi bēgļi varēja atgriezties agrākajās dzīvesvietās. Arī Bauskā tādējādi pieauga iedzīvotāju skaits. Jaunas vēsmas Bausku sasniedza 1918. gada novembra sākumā, kad Vācijā izraisījās revolūcija un Pasaules karš tuvojās noslēgumam. 11. novembrī Vācija bija spiesta parakstīt pamiera līgumu ar Sabiedrotajiem. Jau 14. novembrī Bauskā aktīvākie pirmskara pilsētas domnieki sāka pašvaldības atjaunošanu. Iniciatīva atradās vācu tautības pilsētnieku rokās, jo pirmie tā laika protokoli rakstīti vācu valodā. Interesants ir dokuments, kas datēts ar 1918. gada 18. novembri. Tajā Bauskas kareivju padome (šādas padomes vācu karaspēkā izveidojās Vācijas revolūcijas laikā novembra sākumā) apstiprina dienu iepriekš ievēlētos pilsētas domniekus. Līdz tam noteicēja Bauskā bija vācu militārā pārvalde, kas izdeva svarīgākos rīkojumus un arī veica izpildvaras funkcijas, bet revolūcijas laikā šīs pilnvaras pārņēma demokrātiski ievēlētā vācu kareivju padome. Šajā domnieku sarakstā kopā ir 32 personas, kas sadalītas šādās grupās: latviešu – 11, latviešu strādnieku un amatnieku – 10, vācieši – 5, ebreji – 5, lietuvietis – 1. Interesants ir tā laika iedalījums latviešu strādniekos un amatniekos un tikai latviešos (ar tiem domāti namu īpašnieki un uzņēmēji). Tas ir tam laikam raksturīgs dalījums marksisma ideoloģijas uzplūdu iespaidā. Galvenais, ka Bauskā izveidojās pašvaldības iestāde vienlaikus ar Latvijas Pagaidu valdību Rīgā. Turklāt – šī bija pirmā reize vēsturē, kad Bauskas Domē latvieši atradās vairākumā.
Nākamais svarīgais notikums bija jaunievēlētās Domes sēde 30. novembrī, kurā piedalījās 31 domnieks (nebija ieradies vienīgais lietuvietis katoļu mācītājs Maskvītis). Sapulces sākumā par sēdes vadītāju tikai ievēlēts J. Zutis, bet par protokolistu J. Žibeiks. Tika nolemts Domes sēdēs un lietvedībā lietot latviešu valodu. Līdz tam mūsu valoda nekad oficiāli pilsētas pārvaldē vēl nebija izmantota. Nākamais svarīgais dienas kārtības punkts bija pilsētas valdes vēlēšanas. Demokrātiski balsojot, domnieki nolēma, ka valdē jābūt piecām personām, no tām trim latviešiem, vienam vācietim un vienam ebrejam. Par pilsētas galvu ievēlēja J. Kļaviņu, par viņa biedriem (vietniekiem) – Viļumsonu (latvieti) un R. Gutmanu (vācieti). Atlikušo divu valdes locekļu vietās tika ievēlēti E. Rīkurs (latvietis) un J. Israelsohns (ebrejs).
Šajā pašā sēdē tiek ievēlēta arī revīzijas komisija un pārtikas komiteja, kurai jāpārņem produkti no līdzšinējās vācu pārvaldes. Dome uzdeva pilsētas valdei izstrādāt projektu pašaizsardzības izveidošanai, kā arī par reibinošo dzērienu pārdošanu un lietošanu.
Interesanti konstatēt, ka vācu armijas pārstāvji agrāk ir piesavinājušies Bauskas iedzīvotāju mantas, jo jaunā Dome «nolemj uzaicināt militārpersonas atdot visas pie viņiem atrodošās mantas, ka viņiem tās nav tiesības pārdot vai līdzi ņemt».
Jaunā Bauskas Dome un valde rosīgi darbojās arī 1918. gada decembrī un 1919. gada janvāra sākumā, bet par to citreiz.
