Paies tikai 23 dienas, un būs klāt Ziemassvētki.
Paies tikai 23 dienas, un būs klāt Ziemassvētki. Es nepazīstu nevienu cilvēku, kurš tos negaidītu. Vai tu zini, kāpēc tā notiek?
Sākot no Ziemassvētkiem, zeme pagriežas pret sauli. Dienas kļūst arvien garākas, bet tumsu nomaina gaisma. Cilvēki jau sāk domāt par pavasari un vasaru, sāk gaidīt. Senie latvieši Ziemassvētkus sauca par saulgriežiem. Tas ir skaists vārds, vai ne?
Tu jau zini, ka vēl ir arī vasaras saulgrieži, kad svin Līgo vakaru un Jāņu dienu. Ir pavasara saulgrieži – Lieldienas – un rudens saulgrieži – Miķeļa diena. Tajā laikā, kad vēl nebija kalendāru, senie latvieši lietoja gada sadalījumu saulgriežos. Viņi zināja, kad jāsēj, jāpļauj un jādara citi darbi.
Taču svinamo dienu bija vairāk. Starp četriem saulgriežiem vēl bija Māras diena, Ūsiņa diena, Meteņi un Mārtiņa diena – katra savā gadalaikā. Šīs visas bija ļoti svarīgas dienas. Senie cilvēki tajās ļoti uzmanīgi vēroja un pētīja dabas parādības, saskatīdami visādas zīmes. Pēc tām viņi pareģoja, kāds laiks gaidāms rudenī, vasarā, ziemā vai pavasarī.
Manā zīmējumā tu ieraudzīsi krietni vairāk īpaši atzīmētu dienu. Arī tām mūsu senču dzīvē bija liela nozīme. Droši vien jūs visi esat dzirdējuši par septiņu gulētāju dienu. Ja tajā līst, tad līšot vēl septiņas nedēļas. Nezinu, vai taisnība, bet cilvēki joprojām tam tic.
Gaidot Ziemassvētkus, es gribu sagādāt pārsteigumu meitenēm, kuras sauc Ieva. Man vienmēr šķitis, ka viņām vārdadienā ir ļoti skumji, jo tā ir 24. decembrī. Visi svin Ziemassvētkus un gandrīz aizmirst par Ievām. Es ierosinu uzzīmēt pazīstamajām un nepazīstamajām Ieviņām apsveikumu kartītes un atsūtīt tās uz redakciju. Pēc tam mēs varētu veltīt Ievām zīmējumu lappusīti. Vai esat ar mieru? Es ļoti gaidīšu un pati zīmēšu, jo manu māsīcu un draudzeni sauc Ieva.
LAURA
