Ceraukstes pagastā dzīvojošais Maigonis Avotiņš kopš trīs gadu vecuma spēlē šahu, un tas viņam ir devis daudz jaunu draugu, interesantas atklāsmes par valstīm un cilvēkiem.
Ar populāro spēli dēlēnu iepazīstinājis tētis. Maigonis lēš, ka jau 50 gadu iekusis šahā un bez tā nespēj iztikt nevienu dienu.
Konkurence – zvērīga
Viņa nerimtīgā aizraušanās ir korespondencšahs jeb spēles neklātienē no jebkura attāluma. Sācis, sūtot vēstules, ko var darīt joprojām un kas tā arī notiek. Attīstoties tehnoloģijām, korespondencšahs mainījies. Turnīru norise ir ērtāka, ātrāka un pārskatāmāka datora ekrānā. Šahista ikdienas darbs saistīts ar informācijas tehnoloģijām, kuras viņš labi pārvalda.
Maigonis žigli spiež taustiņus un rāda, cik spēlēs pašlaik iesaistīts, cik daudz laika kārtējiem gājieniem, kāda vieta viņam ir Starptautiskās Korespondencšaha federācijas (ICCF – apzīmējums angliski) reitingos. Pašlaik Latvijā viņš ir ceturtais reitingā, pasaulē – piektā simta vidū.
Daži taustiņu klikšķi, un šahists paver lietuvieša Emīla Šlekus piemiņas turnīra rezultātus. Tajā iegūti deviņi punkti, kas bijuši noteicošie, lai ceraukstietis iegūtu starptautiskā lielmeistara titulu, augstākās meistarības apliecinājumu korespondencšahā. Tā ir medaļa un sertifikāts, kas pērn saņemti, piedaloties ICCF gadskārtējā kongresā Lielbritānijas pilsētā Kardifā. Maigonis bilst, ka konkurence «ir zvērīga», un skaidro, ka vienlaikus spēlē 50 līdz 60 partijas. Individuālā pasaules čempionāta izcīņas cikls (priekšsacīkstes, pusfināls, kandidātu turnīrs, fināls) sākas katru gadu un ilgst piecus sešus gadus. Pašlaik viņš spēlē divu čempionātu pusfinālos. Prestižas ir vienību sacensības – olimpiādes un Eiropas komandu čempionāti, kuros piedalās valstu izlases.
Dators visu nevar
Maigonim netīk publicitāte, un ar šahu nesaistīti ļaudis, iespējams, pat nezina par viņa lielo aizraušanos un sekmēm tajā. Spēlētājs bilst, ka ik dienu pierasts pavērt datora ekrānu, lai skatītu partiju norisi. Viņš nenoliedz, ka modernās tehnoloģijas palīdz šahā, taču spēles attīstība liek sekot līdzi jaunumiem.
Moderni datori un programmas ir pieejamas visiem, tāpēc šahista smadzeņu darbība joprojām nosaka rezultātus un panākumus. Ceraukstietis tālab pētī dažādu turnīru spēļu gaitu, lasa lielmeistaru komentārus. Tā nonāk līdz risinājumam, kas pašam nes panākumus. Nav tik vienkārši tikt pie lielmeistara titula. No 2003. gada viņš bija ICCF starptautiskā meistara, no 2006. gada starptautiskā virsmeistara statusā. Pagājuši deviņi gadi, līdz iegūts lielmeistara tituls. Parastajā šahā viņš izpildījis meistarkandidāta normatīvu un retumis piedalās veterānu sacensībās.
Korespondencšaham Latvijā ir sava federācija, kas iekļaujas šī sporta veida starptautiskajā federācijā. Katru gadu citā valstī notiek ICCF kongresi, kuros ierodas dalībvalstu delegācijas un pārstāvji. Šīs tikšanās reizes ir gan oficiālais rezumējums, gan cilvēciski bagātinoši brīži, gan izzinošas ekskursijas.
Netiek aizmirstas arī šahistiskas aktivitātes – viens vakars veltīts ātrspēles turnīram starp delegātiem, vēl viens – mačam pret vietējo šahistu komandu ar standarta klā-tienes šaha laika kontroli. 1997. ga-dā ICCF kongress notika Rīgā, un šādā mačā Maigonis, pārstāvot vietējo komandu, spēlēja ar Argentīnas šahistu, ar kuru pēc deviņiem gadiem cīnījās vienā komandā pret Drēzdenes šaha kluba izlasi.
Ilglaicīgi pozitīvisma lādiņi
Maigoņa sieva Anita vīram sakot: «No tava šaha kāds prieciņš tiek, varam pasauli apceļot.» Uz ICCF kongresiem brauc divatā, un tās ir emocijām piepildītas dienas, kas piešķir svaigumu ilgākam laikam. Šahistam angļu valoda nav un pat nevar būt sveša, jo bez tās neiztikt komunikācijā. Dzīvesbiedrei ir sava loma, jo viņa zina angļu, vācu, protams, arī krievu valodu. Maigonis smej, ka reizēm gadoties – Anitai jārunā trīs valodās, jo izbraukumos līdzās ir dažādu valstu šahisti. Kongresa norises laikā atsevišķa programma ir arī lēdijām, kuras ieradušās kopā ar dzīvesbiedriem.
Tālākais ceļš abiem bijis uz Austrāliju, nav žēlojuši naudiņu un mājās atgriezušies ar īpašiem iespaidiem par Sidneju, kur noticis kongress. Šajā vasarā mērojams daudz mazāks attālums, tikai līdz Vācijas pilsētai Brēmenei. Maigonis atceras, ka pirmā līdzdalība ICCF kongresā bijusi 2006. gadā Drēzdenē. Kopš tā laika, ja vien iespējams, devušies uz visiem kongresiem. Iepazītas dažādas Eiropas valstis, sākot ar Poliju līdz pat Spānijai.
Avotiņiem jau ir savi paziņas un draugi tālumā, dažādu profesiju pārstāvji, neparastas personības. Piemēram, matemātikas profesors no Krievijas, tiesnesis no Francijas, ārsts no Dānijas, cieša saikne izveidojusies ar lietuviešiem. Varētu domāt, ka šahisti ir noslēgti, taču tikšanās reizēs, gluži pretēji, atvērti, omulīgi, ar labu humoru apveltīti. Ceraukstietis piemetina, ka jau vairākkārt aicināts braukt uz Romu, kur dzīvo viens no sāncenšiem. Gan jau sarīkosies braucienam. Bet šodien, rīt un tā ik dienas ekrānā kārtējās korespondencšaha partijas.
