Pienāks diena, kad tautai referendumā būs jāsaka «jā» vai «nē» Latvijas iestājai Eiropas Savienībā (ES).
Pienāks diena, kad tautai referendumā būs jāsaka «jā» vai «nē» Latvijas iestājai Eiropas Savienībā (ES). Šī virzība ir nenovēršama. Lēš, ka no referenduma mūs šķir pieci līdz desmit gadu. Tas nav daudz, tādēļ ES nedrīkst palikt mīts, par kuru mēs vairāk neko nevēlamies zināt un gūstam gandarījumu tikai no sevī radītajām vīzijām. Dažādās aktivitātes valsts «galvgalī» liecina, ka drīz ar informāciju par ES sāks barot arī provinciāļus, jo fakti, ko saņemam par Eiropas Savienību šodien, tiek pausti tādā veidā, kas saprotams tikai speciālistiem un tiem, kam jau ir skaidrība par ES.
Jau aprīļa beigās Eiropas integrācijas padomē apstiprināta Eiropas integrācijas biroja izstrādātā stratēģija Latvijas sabiedrības informēšanai par ES. Šī stratēģija paredz detalizētu skaidrošanu, kas ir ES un ko Latvija gūs, iestājoties tajā. Diemžēl stratēģijā ir trūkumi. Cik noprotams, joprojām nav skaidrības, kā informācijas kampaņu finansēs un kādas prioritātes izvirzīs. Droši vien tādēļ informēšanas process ir aizkavējies, jo iepazīstināšana pēc plāna bija jāsāk jau šogad.
Grūti prognozēt, kā izpaudīsies tautas «apgaismošana», taču skaidrs ir tas, ka liela loma būs masu informācijas līdzekļiem. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka sabiedrība visvairāk uzticas radio, televīzijai, arī presei. Turklāt noskaidrots, ka visatsaucīgākie un elastīgākie informācijas uztverē ir jaunieši līdz 20 gadu vecumam. Nenoliedzami, ka sabiedrisko domu būtiski ietekmēs valdība un partiju nostāja.
Pirms kāda laika «Bauskas Dzīvē» trīs jaunieši pauda nostāju, ka Latvijai nav cita ceļa kā vienīgi ES. Iespējams, ka viņi ir daudz vairāk informēti nekā dažs no mums. Taču, vai esam guvuši skaidrību, – ko, Latvijai iestājoties ES, iegūsim vai zaudēsim, piemēram, mēs – Bauskas rajona iedzīvotāji? Mums tas ir jāzina un to mums ir tiesības zināt. Sabiedrībā jāraisa diskusija, bet tā būs produktīva tikai tad, kad būsim saņēmuši pietiekamu faktu un informācijas apjomu, tostarp arī tā saucamo eiroskeptiķu (to, kas neatbalsta iestāju ES) viedokli.
Diezin vai Eiropas Savienību var pielīdzināt tai savienībai, no kuras valgiem atsvabinājāmies pirms gandrīz desmit gadiem. Taču pat uz mirkli neatstāj doma, ka Latvija joprojām būs spiesta, plecos ierautu galvu, kumurot zem Rietumu un Austrumu megabiznesa interešu krustugunīm. Var jau būt, ka šāds uzskats ir maldīgs…
Nepārprotami, ka iestāja ES nākotnē ietekmēs dzīvi ikvienam no mums. Tādēļ, izmantojot solītos informācijas plūdus, mums jābūt gataviem pašizglītoties, lai rastu pārliecību, ko pēc nedaudziem gadiem paudīsim referendumā. Tikai tad varēsim būt pārliecināti par pareizā ceļa izvēli.
