1. decembrī Bauskas virsmežniecībā sāks īstenot reformu, pret kuru pirms gada bija daudz iebildumu un neskaidrību.
1. decembrī Bauskas virsmežniecībā sāks īstenot reformu, pret kuru pirms gada bija daudz iebildumu un neskaidrību.
Šajā laikā pētīti un analizēti meža politikas īstenošanai vajadzīgie resursi, lai izvēlētos optimālu variantu.
Likvidēs divas mežniecības
Bauskas virsmežniecības virsmežzinis Guntars Vāvers norāda, ka jau pērn piedalījies darba grupā, kurā bija iekļauti visu rajonu virsmežziņi. “Mūsu uzdevums bija veikt analīzi par esošo situāciju Latvijā sakarā ar mežu apsaimniekošanu. Nācās aprēķināt cilvēkresursus, kuri nepieciešami, lai veiktu visus ar likumdošanas normatīvajiem aktiem noteiktos pienākumus. Toreiz meža dienesta darbinieku skaitu bija paredzēts samazināt vismaz par pusi. Ja tā rīkotos, tad palikušie nespētu tikt galā ar saviem pienākumiem. Iesaistot darbā arī mežziņus un mežsargus, nonācām pie secinājuma – lai veiktu valsts uzliktās funkcijas, mūsu rajonam nepieciešamas trīs mežniecības,” stāsta G. Vāvers.
Tādējādi ar šī gada 1. decembri, pamatojoties uz Valsts meža dienesta (VMD) rīkojumu, Bauskas rajonā esošo piecu mežniecību vietā paliks trīs – Iecavas, Vecumnieku un Bauskas – mežniecības. Kā paskaidroja G. Vāvers, Iecavas mežniecības uzraudzībai nāk klāt Dāviņu pagasta meži, Vecumnieku – Stelpes un Bārbeles, bet Bauskas mežniecība izveidojas, apvienojoties Mūsas un Codes mežniecībai un klāt pievienojot arī Skaistkalnes pagastā uzraugāmo teritoriju.
“Šāds modelis izveidojies tāpēc, ka pirms tam rūpīgi tika vērtēta konkrētās mežniecības atrašanās vieta un ceļu tīkls. Tām vajadzēja būt vietās, kur cilvēkiem ir maksimāli ērta piekļūšana, kā arī, domājot par teritoriālo reformu, perspektīvo novadu centru vietās,” skaidro G. Vāvers. VMD ģenerāldirektors Jānis Kinna atzina, ka Skaistkalnes mežniecība (tā, īstenojot reformu, tiek likvidēta) bijusi pievilcīgāka, labākas ēkas, taču no ģeopolitiskā viedokļa Vecumnieki ir lielāks centrs. Skaistkalnes mežniecības ēka turpmāk paliks Zemkopības ministrijas pārziņā.
Bauskā būs pārmaiņas
Ar nākamā gada 1. janvāri paredzēts likvidēt Bauskas virsmežniecību. Kā paskaidroja J. Kinna, tiks veidota Zemgales virsmežniecība ar juridisko centru Jelgavā. Tā apvienos Bauskas, Jelgavas un Dobeles rajonu. Viņš norāda, ka šādas pārmaiņas ir likumsakarīgas, jo, piemēram, vienā Madonas rajonā mežu daudzums ir līdzvērtīgs Bauskas, Jelgavas un Dobeles rajonā izvietotiem mežiem. Līdzīgas pārmaiņas ģenerāldirektors plāno veikt Rīgas rajonā, apvienojot to ar Ogri.
Pašlaik jau ir zināms, ka Zemgales virsmežzinis būs pašreizējais Jelgavas virsmežniecības virsmežzinis Jānis Grava, bet Bauskas virsmežniecības virsmežzinis Guntars Vāvers būs viņa vietnieks.
Uzraudzīs arī turpmāk
J. Kinna uzskata, ka mežniecības kļūs cilvēkiem vieglāk sasniedzamas. Vairākumā gadījumu tās būs vietās, kur varēs saņemt citus pakalpojumus, kur ir bankas un valsts iestādes. “Valsts uzraudzība mežiem ir un paliks arī nākotnē, jo tā ir nenoliedzama valsts funkcija. Taču nezinu nevienu valsts pārvaldes institūciju, kurai būtu tik daudz struktūrvienību. Mēs neesam ne tie, kas stāda, ne tie, kas cērt mežu. Mūsu uzdevums ir sniegt konsultācijas un uzraudzīt, lai tiek ievērots valsts likumdošanas normatīvajos aktos noteiktais. Pašlaik likvidēsim 26 struktūrvienības. Mežniecību skaitu pakāpeniski samazināsim līdz apmēram 100. Ir vietas, kur jāveido jaunas mežniecības, piemēram, Liepājas rajona Pāvilostā,” stāsta J. Kinna.
G. Vāvers nenoliedz, ka katra darba kolektīva lielākā bagātība ir cilvēki. Viņš norāda, ka reforma īstenota tā, lai viņi ciestu mazāk. Tomēr visiem neizdevās atrast piemērotas darba vietas arī turpmāk. Nācās atvadīties no tiem, kas sasnieguši pensijas vecumu. Virsmežzinis saka paldies par darbu Bauskas virsmežniecības virsmežziņa vietniekam Kārlim Kivilandam. Darbs būs jāatstāj arī trīs pensijas vecumu sasniegušiem mežsargiem, kuri varēja vēl dot savu artavu meža uzraudzībā.
“Pirmajā kārtā samazinot mežniecību un mežsargu apgaitu skaitu, vērtēti mežziņi. Tiem, kuri ieguva mazāko punktu skaitu, piedāvāta mežziņa vietnieka vai mežsarga vieta. Divi mežziņi, kuri atteicās no šīm iespējām, turpmāk darbu VMD pārtrauks,” stāsta G. Vāvers. J. Kinna norāda – ja kāds darbinieks nav apmierināts ar pieņemto lēmumu, viņš to var apstrīdēt. VMD speciālisti pārbaudīs sūdzību un rūpīgi izvērtēs pieņemto lēmumu.
VMD nav izņēmums citu valsts dienestu vidū, tam ir tās pašas priekšrocības un mīnusi. J. Kinna norāda, ka ir zināma stabilitāte un garantēts atalgojums, taču neliels. Tāpat gan pluss, gan mīnuss ir ļoti augstās izglītības prasības. Līdz 2010. gadam VMD varēs strādāt darbinieki ar vidējo speciālo izglītību, pēc tam visiem ierēdņiem būs jābūt augstākajai izglītībai. Ir labi, ka cilvēki ir motivēti mācīties. Protams, ir grūti tiem, kas kaut kādu apstākļu dēļ nevar sākt mācības, spriež J. Kinna. Viņš uzsver, ka tie, kas gribēs strādāt un kuriem būs visi atbilstīgie oficiālie parametri, bez darba nepaliks.
Mežsargi tiks galā
Mežsargiem būs lielākas apgaitas, tomēr cilvēki, kas savu teritoriju pārzina, tiks galā, uzskata G. Vāvers. Viņš min, ka ir apgaitas, kur pārmaiņu nav. Piemēram, Ceraukstes apgaitu (Brunavas, Ceraukstes, un Gailīšu pagasts) arī turpmāk kontrolēs mežsargs Dainis Pavilons, bet Rundāles apgaitu (Svitenes, Viesturu, Rundāles un Īslīces pagasts) mežsargs Vairis Stūris. G. Vāvers pieļauj, ka mežu īpašniekiem nebūs tik ērti risināt mežu apsaimniekošanas jautājumus. Toties nākotnē būs jauna iespēja – pieteikumus ciršanas apliecinājuma saņemšanai vai medību pieteikumus varēs nosūtīt pa epastu vai faksu. Tas nozīmē, ka būs tikai jāaiziet pēc ciršanas apliecinājuma.
