Biežāk nekā citugad mūsu laikrakstā publicēti darba piedāvājumi pedagogiem. Parasti meklē zēnu mājturības, pirmsskolas, mūzikas, svešvalodu, sporta, eksakto priekšmetu skolotājus.
Biežāk nekā citugad mūsu laikrakstā publicēti darba piedāvājumi pedagogiem. Parasti meklē zēnu mājturības, pirmsskolas, mūzikas, svešvalodu, sporta, eksakto priekšmetu skolotājus. Šādu pašu tendenci ievēroju, pārlapojot citu rajonu avīzes. Gluži pārsteidzoša situācija atklājās, ielūkojoties dažos interneta portālos, kas apkopo vakances darba tirgū. Skolotāji, izrādās, ir gandrīz tikpat pieprasīti kā celtnieki!
Kritiska situācija izveidojusies Rīgā. Ne velti pagājušajā nedēļā Rīgas Domes Izglītības, jaunatnes un sporta lietu departaments apkopojis jaunāko informāciju un nācis klajā ar paziņojumu, ka pilsētas izglītības iestādēs trūkst 234 skolotāju. Līdzīgs pētījums veikts arī Liepājā. Nepietiek gandrīz visu priekšmetu pasniedzēju, bet ļoti savdabīga aina vērojama eksaktajās zinībās. Rīgas izglītības iestādēs strādājošo fizikas, ķīmijas un matemātikas skolotāju vairākums ir vecāki par 60 gadiem, bet grupā līdz 30 gadiem šos priekšmetus māca tikai pāris desmitu pedagogu. Fakti rāda, ka visi līdzšinējie centieni jauniešu piesaistīšanai ir bijuši veltīgi un nepārdomāti. Milzīga atbildība, pārslodze un neadekvāts atalgojums jebkuram loģiski domājošam cilvēkam liek meklēt citas iespējas, nevis izvēlēties pedagoģisko darbu. Šogad algas lielākajā daļā tautsaimniecības nozaru ir strauji palielinājušās, bet izglītības sistēmā šis process ir pilnīgi iestrēdzis.
Pagājušajā gadā intervēju jaunu un ļoti apdāvinātu vīrieti, kuram bija zināšanas un kvalifikācija informātikas, mūzikas un kultūras vēstures mācīšanai. Divas mūsu rajona skolas “sacentās” pedagoga pārvilināšanā, bet jau tolaik viņš bažījās, vai spēs tikt galā ar daudziem pienākumiem arī ārpus skolas, ko bija uzņēmies. Jaunais cilvēks skaidri zināja, ka pedagoģiskais darbs ir tikai starpposms, jo viņa mērķis bija pievērsties mākslas zinātnei un rakstīt grāmatas.
Tā arī notika. Vislielākie zaudētāji, protams, ir bērni, bet tas ir tikai viens problēmas aspekts. Ja galvenajos mācību priekšmetos trūkst pedagogu un pretendentu meklēšanas laikā tālab nenotiek stundas, par kādu izglītības kvalitāti var būt runa? Kas notiks, ja pedagogu skaits nākamajos gados turpinās samazināties? Tā vietā, lai spriestu, kā risināt krīzi, Izglītības un zinātnes ministrija komplektē ekspertu grupu, kam būs jāveic pētījums par pedagogu algas atbilstību ieguldītajam darbam.
