Līksmā Masļenicas (Meteņu dienas) rituālā Bauskas 2. vidusskolas audzēkņi un skolotāji 16. februārī pavadīja ziemu.
Līksmā Masļenicas (Meteņu dienas) rituālā Bauskas 2. vidusskolas audzēkņi un skolotāji 16. februārī pavadīja ziemu.
Saskaņā ar senu tradīciju pagalmā tika sadedzināta no salmiem pīta sieva un ēstas apaļas pankūkas, simbolizējot Saules ceļu pretim pavasarim.
Masļenica 2. vidusskolā tiek svinēta jau trešo reizi. Svētku scenāriju veidoja direktores vietniece Inese Korčevaja, iesaistot folkloras kopu “Lučinuška”, bērnu teātra studijas vadītāju Ļubovu Minibajevu un mūzikas skolotāju Allu Latūni. Koncertā visas meitenes, Inese Korčevaja un Alla Latūne bija tērpušās tradicionālajos krievu sarafānos, bet zēni atveidoja dažādus folkloras personāžus. Častuškas tika skandētas ļoti azartiski, dziedāšanā iesaistot arī skatītājus.
Alla Latūne skaidro, ka krievu tradīcijā Masļenicu svin no pagājušās nedēļas pirmdienas līdz svētdienai, katrai dienai paredzēti savi rituāli. Piemēram, vakar, 18. februārī, bija piedošanas diena. “Ja iepriekšējā gadā ir gadījies kādu aizvainot, tad šajā dienā pieklājas prasīt piedošanu, lai atbrīvotos no pārmetumu sloga. Mēs cenšamies šo noteikumu ievērot,” piemetina Inese Korčevaja.
Salmu sievas – Masļenicas – veidošana arī noritēja saskaņā ar tautas tradīcijām. Vispirms tika izgatavots koka karkass, ko rūpīgi aptina ar bērnu atnestiem salmiem, tad figūru apģērba. Noteikti ir jāizmanto vecas drānas, lai atvairītu slimības un sliktas domas, uzsver Inese Korčevaja. Svinīgā procesijā figūra tika ienesta skolas zālē un koncerta laikā atradās uz skatuves. Pēc tam salmu sievu, skanot dziesmām, pārvietoja uz skolas pagalmu. Ap simbolisko tēlu bērni gāja rotaļās un ēda pankūkas. Skolotāja Ļubova Minibajeva teic, ka našķus katra ģimene cepa mājās. Pankūkas 16. februārī tika gatavotas arī skolas mājturības kabinetā skolotāju Indras Vasiļkovas un Ērikas Labanovičas vadībā. Masļenica noslēdz svētku un karnevālu ciklu, ievadot lielo gavēni.
Folkloras kopas “Trejupe” dalībniece un 2. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Ruta Dābola atzīst, ka Masļenicas tradīcija ir saglabājusies dzīvīgāka nekā latviešu Meteņi. “Es atceros Skaistkalnē pavadīto bērnību. Mūsu kaimiņiene Paula – sieva cienījamos gados – ļoti strikti ievēroja senās latviešu tradīcijas. Tieši no viņas pirmo reizi izdzirdēju Meteņu vārdu, jo tad Paula dziedāja, mūsuprāt, ļoti smieklīgu tautasdziesmu un mudināja mani un māsu braukt no kalna ar ragaviņām. Šis Meteņu rituāls bērniem patika vislabāk,” ziemas pavadīšanas svētkus raksturo Ruta Dābola.
