Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija aicina Rīgas Domi samazināt sāls lietošanu Rīgas vēsturiskā centra ielu tīrīšanai, jo ēku sienu atsāļošana ir ievērojami dārgāka par sniega izvešanas izmaksām.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) aicina Rīgas Domi samazināt sāls lietošanu Rīgas vēsturiskā centra ielu tīrīšanai, jo ēku sienu atsāļošana ir ievērojami dārgāka par sniega izvešanas izmaksām.
Aicinājumā Rīgas Domei VKPAI vadītājs Juris Dambis norāda, ka intensīva sāls izmantošana sniega un ledus kausēšanai uz brauktuvēm un trotuāriem apdraud Rīgas vēsturiskā centra kultūrvēsturiskās apbūves saglabāšanu, kā arī sadārdzina un sarežģī šo seno namu uzturēšanu.
Vēsturiskajām ēkām nav ierīkota pamatu sienu hidroizolācija, arī trotuāru segums Rīgas vēsturiskajā centrā pēdējā laikā tiek izbūvēts galvenokārt no granīta vai betona bruģakmeņiem, tāpēc sāls šķīdums brīvi iesūcas gruntī pie ēku pamatu sienām, kuras lielākoties ir mūrētas no māla ķieģeļiem vai dabiskajiem akmeņiem ar kaļķu javu, tā Juris Dambis.
Mūru pamati uzsūc sāls šķīdumu, kas pa kapilāriem paceļas mūra virszemes daļā. Ūdenim iztvaikojot, sāls daudzums šķīdumā palielinās, sasniedzot noteiktu koncentrāciju, veidojas sāls kristāli. Sāls kristalizācijas rezultātā nolobās sienu krāsojums, birst apmetums un tiek drupināts sienas mūris gan ēkas ārpusē, gan iekštelpās, skaidro speciālists.
J. Dambis vēstī, ka tādējādi tiek bojāta gan arhitektūras pieminekļu arhitektoniskā apdare, gan Vecrīgai raksturīgie portāli, gan nesošās sienas, pazeminot to konstruktīvo noturību. Mēģinājumi cīnīties ar sekām, lietojot stiprāku apmetumu vai krāsu, ir nesekmīgi – ūdens tomēr sameklē vietu iztvaikošanai kaut vai augšējos stāvos.
Lai izvairītos no vēsturisko ēku mūru bojāšanas, nepieciešams ierīkot pamatu sienu horizontālo un vertikālo hidroizolāciju vai atsāļot ar sāļiem piesātinātās mūra sienas, taču visas šīs metodes ir ļoti dārgas un ēku īpašniekiem vai apsaimniekotājiem faktiski nepieejamas, uzskata inspekcijas vadītājs.
