Mīļuma, sirsnības un nedaudz skumju apdvesta bija vairāk nekā 20 cilvēku tikšanās Īslīces pagastā.
Mīļuma, sirsnības un nedaudz skumju apdvesta bija vairāk nekā 20 cilvēku tikšanās Īslīces pagastā.
Tur sestdien, 23. augustā, kopā sanāca toreizējās Īslīces septiņgadīgās skolas 1953. gada 16 absolventu. Viņi bija ieradušies no Īslīces, Bauskas, braukuši no Rīgas, Jaunpils, Tukuma, Aizkraukles. Daži nebija redzējušies kopš izlaiduma vakara tālajā 1953. gada vasarā.
Zēni kļuvuši smukāki
«Dažu klases meiteni atpazīstu tīri labi, bet vienu otru nu nekādi,» «Bauskas Dzīvei» atzīst iecavnieks Gunārs Lazdiņš. «Bet ko var gribēt, ja ar dažiem 50 gadu neesmu ticies. Tāpēc šāda atkalredzēšanās ir ļoti patīkama. Salīdzinot savus skolas gadus ar tagadējiem laikiem, man šķiet, mēs daudz vairāk baidījāmies no direktora, nebijām tik droši kā šo laiku bērni.»
Savukārt īslīciete Anna Lukse, aplūkojot klases puikas, pārliecinoši saka: «Viņi tagad kļuvuši vēl smukāki nekā skolas laikā. Visi tādi «blondi»! Taču sirdī palikuši tikpat jauni. Tad ļoti draudzīgi sadzīvojām. Visus vienoja tautiskās dejas, liels nopelns tur bija mūsu audzinātājai. Deju stundas gaidījām ar lielu nepacietību.»
Juris Mūrnieks, kurš dzīvo Jaunpilī, no skolas gadiem atceras dažādas sīkas nerātnībiņas, kā arī spilgti atmiņā palikušo sēru dienu, kad miris «visu tautu tēvs» Staļins. Taču prātā šis notikums palicis ar vairākām negaidīti brīvām dienām.
Pirmais klases vakars
Pie saviem skolēniem ieradušies bija arī skolotāji: 1. klases audzinātāja Eze Lentiņa, 5. klases audzinātājs Leonards Feldmanis un izlaiduma (7. klases) audzinātāja Marta Tumbile (Līcīte).
«Manas acis viņus visus redz kā toreiz – rātnus un glītus sēžam klases solos,» teic ilgga- dējā skolotāja Tumbile. «Nav viegli tagad visus atpazīt, jo dažus 50 gadu laikā neesmu sastapusi. Ir prieks un sirdī arī nedaudz skumju. Cik jauki būtu, ja mēs vienmēr paliktu tik jauni un skaisti kā tolaik. Taču laiku nevar pagriezt atpakaļ, var vienīgi tik mīļā tikšanās reizē kā šī ritināt atmiņu pavedienu,» secina sirmā pedagoģe.
Aicināt kopā bijušos klases biedrus ir īslīcietes Ilgas Saltupes un mežotnieces Ilonas Rumbas iecere. To atbalstījušas arī citas klases meitenes, kas dzīvo Bauskas rajonā. Ar lielu entuziasmu ķērušās pie klases biedru apzināšanas, uzaicinājumu sūtīšanas. «Kad sākām visu organizēt, tad tikai aptvērām, ka šis ir mūsu pirmais kopīgais klases vakars 50 gadu laikā,» secināja I. Rumba.
