Klusināti skan Ziemassvētku melodijas, sveču liesmas atmirdz tumsas pielietajos Svitenes tautas nama logos.
Klusināti skan Ziemassvētku melodijas, sveču liesmas atmirdz tumsas pielietajos Svitenes tautas nama logos. Kultūras iestādes vadītājai Sandrai Paeglei domās saulgriežu laiks, kas šajā gadā ir tīkamāks nekā iepriekšējās ziemās.
Labas pārvērtības
Gadumijas pelēcīgās dienas vispirms kliedē pārmaiņas, ko pamana svitenieki un viesi. Klubs ir patīkami silts, līdzās tam tikko izremontētas un iekārtotas omulīgas istabas sabiedriskajam interneta pieejas punktam. Vēl citas telpas ieguvušas mūsdienīgu izskatu, un S. Paegle šīs labās pārvērtības pat pielīdzina Ziemassvētku brīnumam. Patiesi, atceroties, kā dūca milzu kaloriferi, ar kuriem kādreiz apsildīja telpas un cik pelēcīgas tās bija, tagad ir pavisam citādāk. Sandra gan bilda, ka telpu atsvaidzināšana jāturpina, un ir cerības – labās pārvērtības turpināsies.
Mazam pagastam ir ļoti svarīgi, lai būtu piesaistoša pulcēšanās vieta, uzskata pašvaldības priekšsēdētāja Genovefa Lapsa. Tādēļ budžetā ievērtē līdzekļus, cenšas tos papildus piesaistīt, kas arī izdevies. Kultūras darbinieki pauda gandarījumu par pagasta vadības un deputātu labvēlību šīs jomas uzturēšanai.
Pārlaicīga nianse
Svitenes pamatskolas direktore folkloras kopas vecākā Gunta Novika stāstīja par tikko ierakstītu disku, kurā skan svitenieku dziesmas. Šī amatierkopa pašlaik ir ar ilgāko stāžu un var sākt posties desmitgades svinībām. Disks ir apliecinājums folkloristu uzticībai tradīcijām un dziesmu garam. Gunta visu laiku bijusi dziedātāju kopā aicinātāja un skubinātāja mācīties jaunas melodijas. Kopš sākumgadiem ansamblī vairs palikušas trīs dziedātājas, un arī vīrieša balss vairs neskan.
Klausoties stāstījumos par folkloras kopu, tiem visiem vijās cauri viens motīvs un pat izskanēja vienādos vārdos – “folkloras kopa bija Valijas lolojums”. Tā sacīja Gunta un Sandra, arī ansambļa ilggadējā un vienīgā vadītāja Skaidrīte Kuķalka. Viņu teiktajā jautās smeldze par svitenieku kultūras dzīves kādreizējās organizatores Valijas Kruļikovskas pāragro un pēkšņo aiziešanu mūžībā.
Tomēr šajā stāstā ir kāda pārlaicīga nianse. Diska vāciņa attēla pašā centrā redzama Valijas seja. Noformējumu veidojot, neviens par to nedomāja, bet nejauši galvenajā vietā atrodas cilvēks, kam Svitenē ilgu laiku kultūra ir bijis sirdsdarbs. Tie, kas ar viņu kopā dziedājuši, dejojuši, teātri spēlējuši, vēlas, lai būtu turpinājums kādreiz bijušajam. Tā savu pienākumu būtību apzinās Sandra, tā klusībā domā folkloristi. Šī ir skumīga stīga, bet vienlaikus apliecinoša. Cilvēkam aizejot, viņa dvēseles elpa tomēr paliek.
Ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu
Disks ir nācis klajā, saņemot Kultūrkapitāla fonda atbalstu, kas bija pieprasīts tematiska sarīkojuma rīkošanai. Vēl viens Svitenes kultūras cilvēks, Ilga Vaičūne, teikusi, ka vajag ierakstīt arī pieteikumu diskam, un tieši tas ieguva finansējumu. Ir jādomā, ka pavisam necerētais spēj arī piepildīties.
Folkloras kopas vadītāja Skaidrīte Kuķalka sevi dēvē par vienmīli, jo viņai nav paticis strādāt ar vairākiem kolektīviem vienlaikus. Folkloras kopa “Ganiņi” bija Bauskas pamatskolā, tad vēl “Dreņģeri” Codes pagastā. Sviteniekiem viņa atteikusi vairākkārt, bet jau pieminētās V. Kruļikovskas klusā neatlaidība bijusi spēcīgāka par nevēlēšanos veltīt laiku trešajai, un Skaidrīte padevusies.
Viņa neslēpj, ka svitenieki palīdz justies stiprākai, jo veselība liedz darboties tik aktīvi kā agrāk. Ir bijušas reizes, kad dziedātāji ieradušies uz mēģinājumiem Bauskā. Mūzikas pedagoģe veltīja sviteniekiem mīļvārdus. Šeit sastaptajiem ļaudīm esot īpaši raksturi, kas atveras pamazām, un tad rodas saistība, kas pārvēršas piederībā, un nostiprinās ģimeniskuma izjūta. Ināra Lode un Skaidrīte Kondrāte ir ilggadējas dziedātājas, kuras folklorā atradušas garīgu piepildījumu, kas apņem arī pārējos.
Trīs sidraba upes – mūsējās
S. Kuķalka jūtas gandarīta par ierakstīto disku, bet viņa tajā saklausa kļūmes, kas liek domāt, kā dziedāt labāk. Nesen saņemta laba ziņa – Svitenes dziedātāji varēs piedalīties Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos Rīgā.
Darbojoties folklorā, Skaidrīte vispirms domājusi, kā atklāt Bauskas rajonā pierakstītās dziesmas un tās darīt zināmas dziedātājiem, klausītājiem. Noskaidrojies, ka “Trīs sidraba upes tek” izcelsme rodama mūspusē, tāpat arī “Skaisti dziedi, lakstīgala”. Mūzikas pedagoģe atzīst, ka viņai, Strēlnieka zvaigznājā dzimušai, ir skaidri mērķi, uz kuriem raidīt bultas, un tā arī bijis folklorā.
Atceroties gandrīz trīs gadu desmitus ilgu darbošanos, veidojušās pārdomas par svētkiem. Viņa citēja vārdus no latviešu tautas dainām – “Trīs dieniņas, trīs naksniņas.” Tie attiecas uz svētku svinēšanu, un, viņasprāt, ziemas saulgrieži ir dažādi piepildāmi. Tikai jādomā, kā mēs to protam. Skaidrīte atgādināja par bluķa vilkšanu, ar kuru sākusies viņas un folkloras kopu darbošanās. “Vai tas vienmēr vajadzīgs?” viņa jautāja. No tradīcijām taču katrs var paņemt sev un saviem tuvajiem tīkamāko. Kādā ģimenē tā būs salmu puzuru gatavošana, citi vislabāk jutīsies svētvakarā, kad jāļaujas mieram, klusumam un apcerei. Būs tādi, kam patiks posties ķekatās, pārsteigt kaimiņus. Lai Ziemassvētku dienas ļauj pierimt no ierastības skrējiena un raizēm, lai tajās ikviens sajūt harmoniju ar sevi un mīļajiem cilvēkiem – to tagad vēlas S. Kuķalka.
Par Svitenes folkloras kopu tas plašākais vēstījums, jo pārējām kopām darbošanās stāžs ir īsāks. Taču arī tie strādā ar iekšēju aicinājumu, teic S. Paegle. Viņa pati sevi bez kautrēšanās sauc par Svitenes patrioti, jo nekur citur nejūtas tik labi kā dzimtajā pusē, un šeit atgriezusies pēc darba gaitām citviet. Sandra nav vienīgā, kam savs pagasts ir tā labākā vieta.
Sameklē lugu “sieviešu klosterim”
Dramatiskās kopas režisors Edvīns Hegenbarts otro sezonu strādā ar sviteniekiem. Viņš atzinās, ka šurp braucis ar bažām, bet tās ātri gaisušas, jo svitenieki esot kolosāli cilvēki un te apņemot laba aura. “Dodoties uz mēģinājumiem, zinu, ka viss cits pazudīs, jo teātrnieki darbojas ar atdevi. Biju domājis, ka šajā “sieviešu klosterī” (tā Edvīns humorīgi dēvē amatierkopu, kurā darbojas gandrīz tikai daiļais dzimums – M. O.) man klāsies smagāk, bet viss ir gluži citādāk.”
Sviteniece Vija Ripa, būdama iesācēja, atzīst, ka mēģinājumu vakars dod pozitīvu lādiņu visai nākamajai nedēļai. Interesantākais – teātra māksla spēj saistīt vecuma ziņā atšķirīgas sievietes, Evitai Stepkai nesen nosvinēta 18. dzimšanas diena. Aija Ezīte mājās audzina bērniņu un labprāt nāk uz nodarbībām, jo šīs stundas atšķiras no visām citām.
Svitenieku dramatiskā kopa nav vienīgā, kurai īpaši jāmeklē sievišķīgais repertuārs. Šajā sezonā izvēlēta Rutku tēva luga “Inteliģentas meičas”. V. Ripa atklāj, ka sižetā ir mūsdienīga pieskaņa un tajā izvēršas intriga ar iepazīšanos nopietnā nolūkā. Vija neslēpj – teksta atcerēšanās prasa piepūli. Runātīgā sviteniece atminējās, ka skolas gados viņai bijis uzticēts sarežģītāks uzdevums – tēlot Pavļika Morozova māti. Līdz pirmizrādei uz skatuves šis iestudējums nav ticis, un tā aktrises karjera beigusies. Tagadējā darbošanās dramatiskajā kopā palīdz uzturēt dzīvesprieku, kas lauku cilvēkiem ir īpaši vajadzīgs. Ligita Kļaviņa pēc tā mēro vairākus kilometrus kājām.
Svitenes teatrāļu kopa strādā ar mērķi, kā labāk sagatavoties rajona skatei. Viņi neskums, ja vērtēšanas komisija nepiešķirs godalgotu vietu. Būt kopā, atcerēties citam citu vārda un dzimšanas dienā, ļauties pārvērtībām un iejusties savās lomās – tas dramatiskajai kopai ir nozīmīgākais.
Režisora E. Hegenbarta novēlējums saulgriežu laikā – visiem būt pacietīgākiem, parādīt cieņu citam pret citu un kļūt iejūtīgākiem!
Atgriežas bērnības zemē
Sieviešu vokālais ansamblis arī darbojas otro gadu. Mūzikas speciāliste Inese Lavrinoviča atklāja, ka viņa ansambļa vadīšanu uzņēmusies tikai tādēļ, lai atkal pabūtu savā bērnības zemē, kur viņa mācījusies pamatskolā, sastapusies ar gaišiem cilvēkiem. Inese gribētu, lai kultūras dzīve Svitenē būtu vēl rosīgāka, lai amatierkopās darbotos vairāk vietējo ļaužu. Ansambļa sastāvs ir neliels, bet dziedātājas domā par piedalīšanos rajona skatē.
I. Lavrinoviča ir pārliecinā ta – katrs pats var būt prieka radītājs, vēl labāk tas izdodas kopā ar citiem. Tādēļ uzstāšanās Svitenē viņai ir īpaši brīži, jo tad laika barjeras pazūd un silti acu skatieni uzrunā vairāk par vārdiem. Tādēļ viņas vēlējums – lai visapkārt vairāk prieka, mīlestības un pozitīvu emociju!
Veido paši savu “seriālu”
Vecākās paaudzes deju kopa “Šurpu turpu” izceļas ar ko īpašu – trīs ceturtdaļas pāru ir ģimenes cilvēki. S. Paegle neslēpj: “Daudz laika veltīju sarunām, lai pulcinātu kopā dejotājus. 2006. gada vasarā bija pirmais uznāciens Bauskas pilskalna estrādē. Tagad viņi piedalās mēģinājumos, lai sagatavotos lielajiem nākamās vasaras svētkiem Rīgā. Lai cik grūti darba cilvēkiem izbrīvēt vaļasbrīžus, viņi tomēr iemanījušies būt sava laika pavēlnieki.”
Pašvaldības lauku attīstības speciālists Jānis Liepa stāstīja, ka dejošanas pamatus lielākajai daļai savulaik ielikusi baušķeniece Velta Ločmele. “Šurpu turpu” dalībniekiem mēģinājumi esot atgriešanās jaunības ritmos. “Dejošana ir tāds reāls “seriāls”, kas prasa piedalīties. Ja kāds mēģinājums nenotiek, šķiet, kaut kas nav kārtībā,” tā Jānis.
Deju kopas vadītāja Aiga Vangale savējos uzteic par centību un pašvaldību par devīgumu, finansējot tautastērpu iegādi. Viņas pārdomas saulgriežu laikā: “Pasaule ir tik gaiša un tik laimīga, cik mēs to paši mākam ieraudzīt un citiem parādīt.”
Laiks iezīmē atšķirīgus vaibstus
Ciemojoties Svitenē, ielūkojāmies albumā, kas attēlos, skaitļos un tekstos ataino kultūras dzīvi pirms apaļiem diviem gadu desmitiem. Tolaik darbojušies jauniešu un bērnu deju kolektīvi, dramatiskā kopa, jauniešu teātris, meiteņu vokālais ansamblis, diskotēka, estrādes ansamblis, lietišķās mākslas un keramikas pulciņš. Jauniešus vienojis patriotiskais klubs “Liesma”, pusaudžus – “Apvārsnis”, bērnus – “Liesma”. Gada laikā pavisam notikuši 59 tematiski sarīkojumi, 11 mākslinieciskās pašdarbības koncerti un izrādes.
Jā, tajā laikā bija plašāks vēriens, jo par atpūtas un dažādu pulciņu nodarbībām līdzekļus iedalīja kopsaimniecība, arodbiedrības organizācija un vēl bija arī ciema padomes pienesums. Svitenieki, tāpat kā citu pagastu iedzīvotāji, bija mazāk aizņemti darbā. Salīdzinājums nav tādēļ, lai kādu iežēlinātu, kā bija un kā ir. Viss taču mainās, arī kultūrā.
Kādreizējos tematiskos svētkus aizstāj citi. Svitenē šoruden daudzus iekustināja un saviļņoja Miķeļdienas balle, kuru kuplināja gan pašu amatierkopas, gan no tuvējiem pagastiem aicinātās. Sarīkojuma nosaukums bija “Kaimiņam roku devu”. S. Paegle priecājās par Lietuvas un Latvijas robežpagastu atsaucību. Žeimes lauku kapela un Kriuku amatierteātra uzvedums pārsteidza ar skanīgumu un izteiksmīgu lauku dzīves ainiņu raksturojumu, ka pat valodas barjera nebija jūtama. Vietējie uzņēmēji un pašvaldība gādāja par cienastu, un sen Svitenes centrā nebija pulcējušies tik daudz ļaužu.
Tautas nama vadītāja pašlaik visvairāk aizņemta ar svētku sarīkojumu norisi, kad pie egles sanāks vecākā paaudze, kad priecāsies paši mazākie un Jaungada ballē līksmos jaunie. S. Paegle visiem sviteniekiem novēl: “Lai ir gaišas domas un ne tikai svētkos atceramies savus tuvos un mīļos, bet arī katru dienu veltām viņiem uzmanību un mīlestību! Lai kļūstam arvien bagātāki, bet ne tikai materiālā ziņā, bagātāki savā sirdī!”
***
Uzziņai
Amatierkopu dalībnieki
– Folkloras kopa “Svitene”: Gunta Novika, Ilga Vaičūne, Odija Maļdžus, Smaida Kondrāte, Ināra Lode, Daiga Medvedeva, Zoja Augustauska, vadītāja Skaidrīte Kuķalka.
– Senioru deju kopa “Šurpu turpu”: Velta un Valdis Kočajevi, Daina un Jānis Burcevi, Ligita un Jānis Liepas, Sandra un Oskars Upīši, Antra un Ivars Čerļenoki, Mairita un Ilgonis Šitkas, Edīte Misūne un Austris Venners, Inese Žukauska un Viktors Gromovs, vadītāja Aiga Vangale.
– Sieviešu vokālais ansamblis: Mairita Šitka, Līga Duntava, Silva Mežkaucka, Vija Pudņika, Mārīte Bubinska, vadītāja Inese Lavrinoviča.
– Amatierteātra kolektīvs: Līga Duntava, Ligita Kļaviņa, Vija Ripa, Aija Ezīte, Evita Stepka, Dace Pakārkle, Pāvels Ramenks, Ilgonis Šitka, Andris Laurinovičs, režisors Edvīns Hegenbarts.
Tautas nama vadītāja saka īpašu paldies lielajiem palīgiem pasākumu organizēšanā – Līgai Duntavai, Silvai Mežkauckai, Vijai Ripai, Vijai Pudņikai, Dzintrai Ezītei, Dzintrai Cintiņai, Ligitai Kļaviņai, Jānim Burcevam un arī visiem pārējiem, kuri ir atsaucīgi un pretimnākoši.
