2004. gada 1. septembrī stāsies spēkā jauni noteikumi mācību sasniegumu vērtēšanā sākumklasēs.
2004. gada 1. septembrī stāsies spēkā jauni noteikumi mācību sasniegumu vērtēšanā sākumklasēs.
Izmantos divas metodes
Jau 2. klasē, nevis 3. klasē kā iepriekš, bērnu zināšanas latviešu valodā un matemātikā tiks vērtētas 10 ballu sistēmā, bet 4. klasē šīm disciplīnām tiks pievienotas arī dabaszinības. Pārējos priekšmetus vērtēs tāpat kā līdz šim – bez atzīmēm.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šī gada 12. augustā izdevusi rīkojumu «Par izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanu vispārējās izglītības programmās». Dokumentā noteikts, ka pamatskolu 1. klasē tiek saglabāta iepriekšējā – aprakstošā – vērtēšana visos priekšmetos. Rīkojuma 3. pants paredz, ka 2003./2004. mācību gadā ar izglītības iestādes pedagoģiskās padomes lēmumu jau šogad var tikt ieviesta vērtēšanas jaunā kārtība, lēmumus saskaņojot ar IZM. Šis fakts sabiedrībā tiek dedzīgi apspriests.
Rīkojumi esot jāpilda
Vērtēšanas kritēriju maiņa notiek stihiski. Katra mācību gada sākumā sākumskolas pedagogi kļūst tramīgi, jo nezina, kādi jauninājumi viņus atkal pārsteigs nesagatavotus. Tā uzskata Bauskas rajona sākumskolas pedagogu metodiskās apvienības vadītāja Daina Kadiševska. Viņa pamato savu nostāju: «Ministrijas rīkojums bija negaidīts, jo neatbilda projektam, ar ko tikām iepazīstināti aizvadītā mācību gada beigās. Diskusija par sākumklašu skolēnu zināšanām sākās pavasarī. Šī gada jūnijā IZM rīkotajā konferencē gandrīz visi klātesošie nobalsoja par bezatzīmju sistēmas saglabāšanu. Šis fakts netika ņemts vērā. «Rīkojumus neapspriež, tos pilda,» tā skanēja ministrijas ierēdņu atbilde uz lūgumu paskaidrot, kāda ir jaunā dokumenta apstiprināšanas motivācija.»
Sekmju vērtēšana nav kampaņa vai akcija, bet mērķtiecīgs un sistemātisks darbs, domā Daina Kadiševska, minot arī savu sākumskolas pedagoģes pieredzi.
«Ar pātagu»
Metodiskās apvienības vadītāja norāda, ka sākumskola no izglītošanās nākamajām pakāpēm atšķiras ar to, ka bērnam viss ir jāiemācās no jauna. Šeit ietilpst pats mācīšanās process, vēlme strādāt, attieksme. «Kā var desmit ballu sistēmā vērtēt attieksmi? Absurds! Tieši tāpēc esmu konsekventa bezatzīmju sistēmas piekritēja. Turklāt ir visai miglains priekšstats, par ko tad liek atzīmi – par zināšanām, prasmēm, vēlmi darboties? Liecība ir «alga» par padarīto, bet tajā neatspoguļojas process.
Tāpēc skolotāji ikdienā veido darba kartes, krāj bērnu izpildītos uzdevumus, vēro viņus darbībā, lai varētu informēt vecākus par sasniegumiem, nepilnībām un faktoriem, kam būtu jāvelta īpaša uzmanība. Daudz vieglāk ir stāvēt «ar pātagu» un dalīt atzīmes. Šķiet, ka atgriežamies pie vecās sistēmas primitīvā dalījuma: teicamnieki, nejēgas un tādi «pa vidu». Vienam bērnam atzīme var būt konfekte, bet otram – runga,» spriež D. Kadiševska.
Atzīme ļauj justies pieaugušam
Pilsrundāles vidusskolas skolotāja Sarmīte Zara, kura iepriekšējā mācību gadā aizvietoja izglītības iestādes sākumskolas metodiskās apvienības vadītāju, domā citādi: «Pedagogu un vecāku sanāksmē nesen tika pieņemts lēmums akceptēt ministrijas rīkojumu un jau no šī gada 1. septembra 2. klasē ieviest desmit ballu vērtēšanu divos mācību priekšmetos. To ierosināja vecāki. Viņi ir pārliecināti, ka atzīmes daudz labāk atspoguļos bērnu zināšanas un prasmes nekā aprakstošie vērtējumi, ko daudziem ir grūti saprast. Skolotājiem nekādi šķēršļi nevarētu rasties, jo viņi lieliski pārzina ballu sistēmu.»
Otrklasnieku reakcija uz atzīmēm dažbrīd ir neprognozējama. Par to stāsta māmiņa Ilona, kura dzīvo Vecsaules pagastā: «Puika bija kā spārnos, kad saņēma pirmo atzīmi. Viņš vēl īsti nesaprot atšķirību starp piecām un astoņām ballēm, jo galvenais ir atzīme vispār. Tā viņam ļauj justies pieaugušam. Droši vien aprakstošā vērtēšanas metode ir elastīgāka, bet man nav nekādu iebildumu pret atzīmēm.»
Neprofesionalitātes piemērs
Pedagoģe, kura savu vārdu nevēlējās atklāt, dalījās domās par vērtēšanas niansēm: «Sākumklasēs desmit balles vispār netiek liktas. Šo atzīmi var iegūt par radošiem, ļoti īpašiem sasniegumiem, kas pārsniedz mācību priekšmeta programmas prasības. Sākumskolas klasēs tas ir neiespējami, tāpēc esam vienojušies par diapazonu, kad augstākais vērtējums ir astoņas balles. Pieļauju, ka vecāku pretestību izraisa citi faktori. Ja skolotājs ieliek audzēknim vienu balli par trokšņošanu stundā, tā ir neprofesionalitātes visklajākā izpausme. Diemžēl šādas situācijas vēl tiek pieļautas.»
Nevēlas zaudēt saikni ar vecākiem
Rajona Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Aija Spriņķe informē, ka lēmumi par pāreju uz IZM akceptēto vērtēšanas sistēmu 2. klasē ir pieņemti arī Ozolaines, Bārbeles, Svitenes, Vecsaules pamatskolā.
Vai nākamgad, kad rīkojums visām izglītības iestādēm būs obligāts, bezatzīmju metode turpinās pastāvēt? Uz jautājumu atbild Daina Kadiševska: «Iespējams, ka IZM valstī izraudzīsies atsevišķas eksperimentālas skolas, kas sākumklasēs turpinās aprakstošo vērtēšanu, ko puspasaule ir atzinusi par labāko metodi. Arī mūsu rajonā ir skolas, kas nolēmušas vērsties IZM, lai saglabātu iespēju turpināt sākto. Šajās izglītības iestādēs ir uzkrāta liela pieredze, process izpētīts un gūta atziņa, ka aprakstošā vērtēšana palīdz uzturēt ciešu saikni ar bērnu vecākiem.»
