Ar lielu entuziasmu apveltītā skolotāja Velta Teseļska vispirms izveidoja Vecumnieku vidusskolas vēstures ekspozīciju.
Ar lielu entuziasmu apveltītā skolotāja Velta Teseļska vispirms izveidoja Vecumnieku vidusskolas vēstures ekspozīciju. Tā bija tik plaša un daudzveidīga, ka kļuva par pamatu pagasta muzejam.
Kolēģes mūža darbs
Jau astoto gadu pašvaldības atbalstītā iestāde atrodas vienā no ciema senākajām ēkām – Sarkanajā skolā. Īpašums pieder vietējai luterāņu draudzei. Namā, kas celts pirms 115 gadiem, no 1889. līdz 1994. gadam atradās skola. Vismaz piecas pagasta iedzīvotāju paaudzes ir bijušas saistītas ar vēsturisko ēku, spriež pensionētā vēstures skolotāja Aloīda Baķe. Kopš 1999. gada viņa ir pagasta muzeja vadītāja.
Lai uzturētu prāta možumu, Aloīda Baķe divas reizes nedēļā Vecumnieku vidusskolēniem lasa lekcijas filosofijā, bet pārējo laiku velta muzeja darba pilnveidošanai, tostarp tematisku sarīkojumu organizēšanai dažādām auditorijām un videotēkas veidošanai.
Veltu Teseļsku muzeja vadītāja dēvē par neremdināmu kultūras cilvēku. Viņa darbojās ciema teātra trupā, dziedāja korī un vēl padomju laikā paguva izveidot skolas muzeju. Aloīda Baķe rāda savas kolēģes gatavoto aprakstu un fotogrāfiju pēdējo mapi. Lappusē, kas datēta ar 1997. gadu, ir virsraksts: “Pēdējais lielais sapnis piepildīts…” Tematiskā sadaļa vēsta par Veltas Teseļskas dzīves nozīmīgo notikumu – pagasta muzeja statusa piešķiršanu viņas mūža darbam.
Mapīšu vietā – videofilmas
Aloīda Baķe, lieliski apzinādamās, ka ir nepieciešamas specifiskas zināšanas, 2004. gadā pieteicās Valsts muzeju pārvaldes rīkotos kursos. Tos viņa uzskata par neiedomājami vērtīgu ieguvumu: “Kursos mans radošais gars atraisījās, tie pavēra jaunas perspektīvas. Man kļuva skaidri muzeju darbības pamatprincipi – krājuma veidošana, strukturēšana, materiālu atlase, ekspozīcijas papildināšana. Sapratu, ka vecās metodes, cītīgi iekārtojot dokumentu un laikrakstu publikāciju mapītes, mūsdienās vairs nav aktuālas, toties ir daudz iespēju strādāt efektīvāk.
Kad pašvaldība uzdāvināja muzejam videofilmēšanas aparatūru, par manu sadarbības partneri kļuva Vecumnieku fotogrāfs Arturs Zuika. Mēs braucam pie pagasta ievērojamām personībām, intervējam un filmējam. Materiāli ir jāizvēlas pēc to nozīmības pakāpes – kursos gūto atziņu cenšos ielāgot ikdienā. Muzeja videotēkā jau ir gandrīz divi desmiti unikālu ierakstu. Vislielākais prieks man ir par dokumentālo lenti, ko uzņēmām novadnieka – Latvijas pirmās brīvvalsts radio diktora Osvalda Porieša – 90 gadu jubilejā. Tagad Porieša kungam ir 94 gadi.”
Vēsturi veido cilvēki
Par šī gada centrālo notikumu muzeja darbā Aloīda Baķe uzskata Sarkanās skolas 115. gadadienu. Iestādes vadītājai jau ir skaidrs, kādi būs svinību cikla galvenie akcenti: “Ne jau ēka ir galvenais, bet cilvēki, kuri šeit dzimuši, mācījušies un izveidojušies par spilgtām personībām Latvijas kultūras vēsturē. Mums ir savi “pīlāri” – diplomāts Arnolds Spekke un viņa tēvs, skolotājs Andrejs Spekke, teologs Visvaldis Varnesis Klīve un viens no spožākajiem latviešu rakstniekiem Dzintars Sodums, kurš dzīvo trimdā ASV. Esmu nolēmusi katram veltīt tematisku sarīkojumu, kurā aicināšu piedalīties slaveno novadnieku ģimenes locekļus un draugus.”
Interese par pagasta vēstures muzeju ir visām iedzīvotāju grupām. Bērnudārza audzēkņi iegriežas, lai aplūkotu senu priekšmetu kolekciju, skolēni padziļināti apgūst dažas valsts vēstures tēmas, bet vasarā muzeju vairāk apmeklē Latvijas apceļotāji un trimdas tautieši. “Visgudrākā izziņa ir materiālu apkopošana par novada vēsturi,” atzīst iestādes vadītāja. Viņai ir prieks par trim studentēm, kuras muzeja krājumu pašlaik izmanto kursa darbu izstrādei par novadniekiem un pagasta mākslinieciskās pašdarbības vēsturi.
