Meža malā pagāja mana bērnība, un ik gadu tas mani aicina pie savām bagātībām. Jo īpaši lielajā sēņošanas laikā.
Meža malā pagāja mana bērnība, un ik gadu tas mani aicina pie savām bagātībām. Jo īpaši lielajā sēņošanas laikā.
Sēnes meklēju skaistā mežā, jo miers un klusums ir labākais dakteris nomāktam garastāvoklim un nervu stresam. Visu dienu būts mežā, bet noguruma nav. Un sēņu grozs vienmēr pilns. Dažkārt savu kurvi piegriežu ar sēnēm, kuras citi nepazīst un nepelnīti noniecina. Tādas ir maikstsēnes, egļu zeltkātes, cirtainās čigānietes, dzeltenās un pelēkās smiltenes, meža šampinjoni un saldūksnes. Ik gadu mežā atrodu kaut ko jaunu.
Pagājušajā rudenī līdzās pazīstamajām sēnēm apguvu arī dūmainās sērsēnes, tūbainās gailenes un rudens taurenes. Uz celmiem ieraudzīju pelēkās sānauses, kuras veikalā var nopirkt par lielu naudu. Liksies neticami, ka ne tikai Lāčplēša dienu, bet arī mūsu valsts svētkus, 18. novembri, nosvinu mežā un mājās atgriežos ar pilnu grozu. Pērn gan 18. novembrī sēnes jau bija sasalušas un grabēdamas bira grozā, taču pēc atkausēšanas garšoja itin labi.
Šogad uz mežu sāku braukt jau tūlīt pēc Jāņiem. Mežs likās apmulsis, jo jūlija sākumā auga gandrīz visas rudens sēnes, pat dūmainās sērsēnes, kas atrodamas tikai septembra beigās. Toties augusta sākumā mežs bija pieklusis un nabadzīgs. Tas gatavojās jaunam sēņu augšanas vilnim, kas sākās ap augusta vidu un iepriecināja sēņotājus ar baravikām, rudajiem lācīšiem, brūnajām lāču beciņām un zaļganajām cūcenēm. Interesanti, ka ik gadu mežā dominē atsevišķas sēņu sugas, kas pēc kāda laika atkal atkārtojas.
Sēņu marinēšanā un sālīšanā pārsvarā izmantoju Kangares recepšu grāmatu. Taču, lai saglabātu sēņu burvīgo aromātu, atsevišķi gatavoju celmenes un baravikas. Sēnes uz pannas cepinu eļļā, līdz iztvaicēts viss ūdens. Tad sapildu burciņās un glabāju ledusskapī. Tvaicēšanas procesā pievienoju nedaudz sāls, lai sēnes labāk glabātos. Šādi sagatavotas celmenes ir neatsverama piedeva sēņu zupai, bet baravikas var pievienot gaļas mērcēm, zupām, likt uz picām, gatavot sēņu salātus ar pupiņām un gluži vienkārši ziemā pagatavot svaigu baraviku mērci. Sēnes ziemā ņemu ciemakukulī, mājās cienāju savus mīļākos cilvēkus un nereti pasniedzu arī kā dāvanu. Tā nu sēnes visai mūsu ģimenei sagādā prieku gan vasarā, gan ziemā. Un kur vēl meža terapija veselības uzlabošanai!
