Rudens veltes ir gana dāsnas, un katram iespējams izvēlēties vistīkamāko. Baušķeniece Liene jau vairākus gadus ziemas mēnešiem gādā pīlādžus, jo uzskata – šo ogu ievārījumam obligāti jābūt pagrabā.
Rudens veltes ir gana dāsnas, un katram iespējams izvēlēties vistīkamāko. Baušķeniece Liene jau vairākus gadus ziemas mēnešiem gādā pīlādžus, jo uzskata – šo ogu ievārījumam obligāti jābūt pagrabā.
Zaudē sīvumu
«Bauskas Dzīvei» Liene atklāj, kā viņa saradusi ar pīlādžiem, taču tūdaļ piebilst: «Tas viss ir individuāli pārbaudīts. Nevaru apgalvot, ka citiem mana recepte un paņēmieni būs pa prātam. Uzreiz jāteic, pīlādžus nav vērts vākt tiem, kam nepatīk ogu specifiski rūgtenskābā un sīvā garša.»
Liene stāsta, ka izmēģinājumi ar pīlādžiem ir bijuši ļoti dažādi. Viņa tos tvaicējusi sulu katlā, uzvārījusi un turējusi verdošā ūdenī, gatavojusi sīrupu. Šie paņēmieni viņai šķituši pārāk laikietilpīgi. Reiz kādā laikrakstā izlasījusi, ka ogas vajag ievietot saldētavā un ļaut tām sasalt. Tiešām loģiski, jo pīlādži pēc salnām taču arī zaudē sīvumu. Par šo gudrību viņa priecājas visvairāk. Rudens vākumu saldētavā var turēt neierobežoti ilgi. Kad ir brīvāks brīdis, tad no sasaluma skrabošās ogas ņem laukā un ber katlā, lai gatavotu ievārījumu.
Paļaujas uz garšu
Liene, lasot dažādas recepšu grāmatas, pārliecinājusies, ka tajās ieteiktās cukura normas viņai šķiet pārāk lielas. Pirmo reizi vārot pīlādžu «zapti», bērts kilograms un pat vairāk saldvielas uz vienu kilogramu ogu. Šajā variantā, viņasprāt, ievārījums bija ļoti salds. Tālab, rudens veltes gatavojot ziemai, saimniece paļaujas uz savu garšas izjūtu. Kaut arī pilsētas pagrabs gada aukstajos mēnešos ir diezgan silts, tikai pāris pīlādžu burciņu rotājušas pelējuma plēvītes. Viena daļa ar metāla vāciņiem aizvākoto vai aizskrūvēto burciņu glabājas pat divus gadus, un – nekādas vainas.
Pīlādžogu cienītāja teic, ka ar baudu ziemā karstam ūdenim pievieno ievārījumu. Šķiet, tāds dzeramais spēj uzmundrināt un organismu apgādā ar vitamīniem. Lienei īpaši garšo sēkliņas un miziņas, kas nogulsnējas krūzītē, tās viņa bauda pavisam nesteidzīgi. Protams, ievārījums labi der pie pankūkām. Dzirdēts, ka, mazāk saldināts, tas papildina medījumu garšu.
Mediķe Sanita dod priekšroku želejai. Tvaicējamā katlā iegūtai sulai viņa devīgi, kilogramu un pat vairāk, pievieno cukuru. Hermai, piemēram, patīk pīlādžu īpatnējais rūgtenums. Šo ogu sulu var izmantot arī etiķa vietā.
Potēts koks ir devīgāks
Vairākus rudeņus, gādājot pīlādžus, Liene ievērojusi, ka šo ogu raža ik pārgadus mēdz būt atšķirīga. Dažu rudeni koki papilnam greznojas ar «sārtām pērlītēm», bet nākamais ir tukšais periods, tad meklēdams neatradīsi ogas. Tādēļ viņa iemanījusies bagātajā gadā savākt rezervi nākamajai ziemai. Labākas ogas var sameklēt atklātās un vējainākās vietās, jo ķekaros tad ir mazāk bojājumu. Staigājot pa mežu, nevajadzētu uzreiz lasīt pirmo, ko ierauga. Ir vērts mērot prāvākus attālumus, lai pārliecinātos, kur padevušās veselīgākas un prāvākas ogas.
Protams, ideāls variants, ja rudens veltes iespējams vākt kādā potētu, nevis savvaļas pīlādžu audzē. Garšas ziņā ogas neatpaliek, bet saimniecēm ir daudz vieglāk tās noplūkt no ķekariem. Īstiem sērmūkšļu cienītājiem derētu nopirkt potētus kociņus. No tiem būs divējāds labums – sētai vai dārzam veidosies īpašs akcents un ražu ievākt ir vienkāršāk. Senču gudrībās lasāms, ka pīlādzis, tāpat kā dievkociņš, māju un sētu spējot pasargāt no ļaunuma. Tādēļ laukos daudzviet ir iestādīts kāds sērmūkslis.
Ārstē dažādas kaites
Tautas medicīnā pīlādzis ir izsenis iecienīts. Dažādos izdevumos, kas nākuši klajā senāk un arī mūsdienās, vēstīts, ka pīlādžogas ir viens no bagātākajiem vitamīnu avotiem, satur daudz C un P vitamīnu, kā arī citas cilvēka organismam nepieciešamas vielas. Svaigas pīlādžogas un to tēja ir labs līdzeklis hipertonijas, aterosklerozes, reimatisma ārstēšanā. Vēl tās izmanto kā vitamīnu avotu vīrusu epidēmiju laikā rudenī un ziemā. Ogas var arī žāvēt, tikpat labi – glabāt saldētavā un profilakses nolūkā pakošļāt.
Liene sacīja: «Virtuves darbi mani nesaista, taču pīlādži ļaujas improvizācijai, arī tādēļ šīs ogas iepatikās.» Reizēm viņa pārsteidz viesus vai draugus ar neparasto ievārījumu. Vērtējums esot atšķirīgs – daži sajūsminās, citi paliek vienaldzīgi. Bet tāpēc jau ir daudz citu rudens ogu, kuras var izvēlēties katrs pēc savas gaumes.
Dzērvenīte mīt purviņā
Rudens populārākās ogas neapšaubāmi ir dzērvenes. Īstiem dzērveņotājiem labi zināmas vietas, kur viņi var ievākt mazākus vai lielākus daudzumus šo vitamīndevu. Diemžēl šajā rudenī no Vidiņu purva nepatīkami pārsteigta atgriezās vecsauliete Lūcija. Tur viņa atrada tikai dažas ogas. Taču tas neapstiprina faktu, ka Bauskas rajona citi purvi arī būtu tukši. Bauzes tirgū dzērvenes pārdod, taču neizpauž vietas, kur tās ir savāktas.
Kāda pagasta uzņēmēji mūsu rajonā ir ierīkojuši arī lielogu dzērveņu stādījumus, pagaidām vēl nelielā platībā. Arī viņi nevēlas darīt zināmu to atrašanās vietu, un tas ir saprotams, jo neviena sarga šeit nav. Viss pašlaik ir atstāts dabiskā plūsmā, lai pārliecinātos, vai arī tādā veidā kaut kas var izdoties. Stādījums netiek papildus laistīts vai mēslots, kā, piemēram, tas notiek Alūksnes rajona Gaujienas pagastā. Uzņēmēja L. Sauškina, izmantojot dabisku purvāju, plaši organizējusi lielogu dzērveņu audzēšanu. Jāteic, process ir pietiekami komplicēts, un peļņu var sākt rēķināt pēc vairākiem gadiem. To «Bauskas Dzīve» uzzināja pirms pāris vasarām, apmeklējot šo neparasto ražotni.
Brauc uz Salacgrīvu
Baušķenieks Jānis šogad septembrī pēc ilgāka pārtraukuma bija devies uz dzērveņu purvu Salacgrīvas apkaimē. Ogas vietām veidojušas sārtenu paklāju. Par ieguvumu viņš ir sajūsmā: «Tāds «šķīliens» izdodas diezgan reti. Čakls vācējs vienā stundā varēja salasīt sešus septiņus litrus ogu. Redzēju, kā vietējās iedzīvotājas līdz purvam atbrauc ar velosipēdu, nepilnās četrās stundās pielasa tik daudz, cik jaudā panest, un brauc ārā.»
Jānim patīk pierakstīt, kā veicies savvaļas ogu vākšanā. Salīdzinot ar citiem gadiem, šis rudens nesis veiksmi. Ogas ir ideālas, bilst Jānis. Tās uzglabā pavisam vienkārši – ber tīrās un sausās trīslitru burkās. Traukā veidojas īpaša mikrovide, un vitamīni ir nodrošināti ilgam laika periodam.
***
Recepte
Pīlādžogu ievārījums ar konjaku
Šajā kārumā apvienots skābums, saldums un asums, labi garšo ar sieru.
1 litrs saldētu pīlādžogu,
2,5 litri ūdens,
0,5 kg ievārījuma cukura (sarecēšanai),
5 g konjaka.
No cukura un ūdens izvāra sīrupu, tajā karsē ogas, līdz maisījums iegūst dzidru, skaistu krāsu. Atdzesē un pievieno konjaku. Lej sakarsētās burciņās un aizvāko.
