Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi likumu par Latvijas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam.
Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi likumu par Latvijas pievienošanos Ziemeļatlantijas (NATO) līgumam.
Pievienojoties NATO līgumam, Latvija apstiprina uzticību ANO hartas mērķiem un principiem, vēlēšanos “dzīvot mierā ar visām tautām un valdībām”. Līgumslēdzējas ir apņēmušās sargāt savu tautu brīvību, kopējo mantojumu un civilizāciju, kas dibināta uz demokrātijas, personas brīvības un likuma varas principiem.
Gatavas cita citai sniegt palīdzību
NATO līguma 5. pantā noteikts, ka uzbrukums vienai vai vairākām alianses dalībvalstīm tiek uzskatīts par uzbrukumu visām dalībvalstīm. Šādā gadījumā NATO dalībvalstis ir gatavas sniegt cita citai palīdzību, veikt pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, arī izmantot bruņotu spēku, lai atjaunotu un saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību.
NATO līgumā paredzēto saistību izpildi koordinēs Ārlietu ministrija. Tā norāda, ka līdz ar pievienošanos 1949. gada 4. aprīlī Vašingtonā parakstītajam Ziemeļatlantijas līgumam Latvija kļūst par NATO dalībvalsti, tādējādi iegūstot drošības garantijas, ko tai sniedz dalība alianses kolektīvās aizsardzības un drošības sistēmā.
Dalības maksas likmes – zemas
Kā prognozē Latvijas Ārlietu ministrija, lai gan likuma tieša ietekme uz valsts makroekonomisko vidi nav paredzama, Latvijas dalība NATO to ietekmēs pozitīvi, jo pieaugs investoru uzticība, līdz ar to arī investīciju plūsma. Latvija iesaistīsies NATO drošības investīciju programmās, kā dēļ Latvijai būs papildu finanšu līdzekļi no NATO.
Par mūsu valsts iemaksām NATO budžetā – kā informē Ārlietu ministrija, Latvijas iemaksu daļa ir 0,14% no kopējā NATO civilā budžeta, kas 2004. gadam apstiprināts par 171 milj. 600 tūkstošiem eiro (116 milj. 344 tūkst. 800 latiem). Latvijai jāsāk veikt iemaksas no faktiskā iestāšanās brīža, kas varētu būt šī gada aprīlis.
Lietuvas aizsardzības ministrs Lins Linkevičs savukārt norādījis, ka “NATO dalības maksas likmes ir zemas”. Tā ir atkarīga no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) un tās ekonomiskajām iespējām, uzsvēra ministrs.
Pāris mēnešu agrāk
Slovākija 1. martā paziņoja, ka tā un vēl sešas valstis kļūs par pilntiesīgām NATO dalībvalstīm ceremonijā, kas notiks 2. aprīlī. Tātad pāris mēnešu agrāk, nekā bija plānots.
“Slovākija to uzskata par sava mērķa – kļūt par NATO dalībvalsti – sekmīgu sasniegšanu… un par Slovākijas pēdējo gadu laikā veikto reformu novērtējumu,” paziņojumā uzsvēra valsts Ārlietu ministrija.
Sākotnēji bija paredzēts, ka Slovākija, Slovēnija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Rumānija un Bulgārija pievienosies aliansei svinīgās ceremonijas laikā Stambulā šī gada jūnijā.
Izmantojot LETA ziņas
***
Uzziņai
– Latvijas dalības nauda NATO par 2004. gadu varētu būt 180 tūkst. 180 eiro (122 tūkst. 200 lati).
Turpmākajos gados Latvijai būs jāmaksā apmēram 252 tūkstoši eiro (170 tūkstoš 900 latu).
– Igaunijai šogad NATO civilajā budžetā būs jāiemaksā aptuveni divi miljoni kronu (vairāk nekā 86 tūkstoši latu) un militārajā budžetā – aptuveni 6,6 miljoni kronu (vairāk nekā 285 tūkstoši latu). 2005. gadā Igaunija alianses civilajā budžetā maksās aptuveni 3,1 miljonu kronu, bet militārajā – aptuveni 9,9 miljonus kronu.
– Lietuvai par dalību NATO 2004. gadā jāmaksā 2,5 miljoni litu (480 tūkstoš latu), bet 2005. gadā šī summa sasniegs 5,068 miljonus litu (aptuveni 970 tūkstoš latu). Šī nauda tiks tieši ieskaitīta trijos NATO budžeta kontos.
Dati pēc LETA ziņām
