Latvijas valsts pārvaldē izveidojusies neskaidra situācija – pašreizējā valdības nestabilitāte un Einara Repšes stabilitāte (viņš tikko, 31. janvārī, atkārtoti ar lielu balsu skaitu ievēlēts par partijas «Jaunais laiks» priekšsēdētāju).
Latvijas valsts pārvaldē izveidojusies neskaidra situācija – pašreizējā valdības nestabilitāte un Einara Repšes stabilitāte (viņš tikko, 31. janvārī, atkārtoti ar lielu balsu skaitu ievēlēts par partijas “Jaunais laiks” priekšsēdētāju).
Daudzi politologi un sociologi krīzes risinājumu redz Einara Repšes nomaiņā ar citu premjeru. Savukārt Repšes skatījumā lielie blēži un valdības grāvēji ir arī Tautas partijas biedri. Kā pašreizējo situāciju redz un vērtē šīs partijas līderis novadnieks ATIS SLAKTERIS? “Bauskas Dzīve” vakar, 1. februārī, aicināja viņu uz sarunu.
– Neredzu nevienu jomu, kurā premjers Einars Repše būtu man paraugs, labais piemērs. Sportā esmu par viņu pārāks, domāju arī personiskajā dzīvē viņš nav etalons. Visai valstij Repše pierādījis sevi kā neveiksmīgu vadītāju, kurš nav spējīgs vadīt koalīcijas valdību.
Arī godīgums, pie kā šī valdība un premjers nemitīgi apelē, nav viņa paša stiprā puse. Premjers drīkst naudu ieguldīt vērtspapīros, ko Repše arī darījis, taču nedrīkst nodarboties ar uzņēmējdarbību. Tomēr īpašumu iepirkšana, lai tos atkal izdevīgi pārdotu, liecina, ka šo punktu viņš pārkāpj. Lai gan… Repše varbūt tiešām nezina, ka to sauc par uzņēmējdarbību, jo ar tādu pats nekad nav nodarbojies, ir tikai sēdējis bankā un lielu algu saņēmis.
Kad Repšem pārmetāt darījumus ar nekustamajiem īpašumiem, viņš nāca klajā ar pārmetumiem tev pašam par kredītiem zemnieku saimniecībai “Mālnieki”, par izdevīgu kredītgarantiju prasīšanu.
– Tādus kredītus un garantijas, kādas ieguvusi zemnieku saimniecība “Mālnieki”, var saņemt ikviens lauksaimnieks šajā valstī, tieši tādas iespējas ir katram. Turklāt uzsveru, ka Atis Slakteris nevienam nav prasījis kredītgarantijas, Lauku attīstības fondam šādas garantijas lūdz banka. Domāju, ka Repše apzināti meloja, izsakot man šādus pārmetumus, jo neticu, ka viņš tiešām nezina, kā notiek kredītgarantiju pieprasīšana un saņemšana.
KNAB pēc Repšes pieprasījuma ir pārbaudījis arī šo kredītu un garantiju saņemšanu, un, ja jau premjera pakļautībā esošs birojs neatrada nekādus pārkāpumus vai interešu konfliktus, tad ikviens var būt drošs, ka tā arī ir.
Savulaik, kad vēl biju zemkopības ministrs, mēs ar dēlu Uvi, kas ir zemnieku saimniecības pārvaldnieks, ilgi spriedām, vai pieteikties uz SAPARD līdzekļiem. Tad kolēģi ministrijā rosināja, lai to darām, lai ar savu paraugu rādu, ka Latvijas lauksaimnieki var tikt pie šīs Eiropas naudas, lai stimulētu citus. Toreiz vēl bija bažas, ka Latvija nevarēs apgūt SAPARD naudu. Iepriekšējās valdības laikā izveidotā sistēma un nosacījumi veicināja to, ka SAPARD apgūšanā mūsu valsts konkurē pat ar lielo Poliju.
Bet kopumā par Latvijas lauksaimniecības konkurētspēju Eiropas vidē tu, cik noprotu, esi ļoti skeptisks?
– ES kontekstā Latvijai jābūt konkurētspējīgai visās jomās, bet šī valdība par to gādājusi nav. Par atbildības sadalījumu institūcijām, par funkciju dalījumu Latvijā vēl skaidrības nav, turpretī Igaunijā un Lietuvā ir. Šī valdība neko nevar paspēt, visu “noguļ”.
Par lauksaimniecību konkrētāk, jo šajā jomā tomēr orientējos vislabāk. Vienotais hektārmaksājums Latvijā būs vismazākais Baltijā un apkārtējās valstīs. Īpaši kārtīgi būs “apdalīta” Zemgale, šķiet, ka mūspuses zemkopjus apzināti bremzē. Kaimiņos, Pasvalē, zemnieki saņems lielākus hektārmaksājumus nekā Bauskā. Kā mēs varēsim konkurēt? Bet tieši valdībai par šo Latvijas zemnieku konkurētspēju ES bija un ir jādomā.
Šogad Latvijas zemkopji vispār nesaņems hektārmaksājumus. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem – ne santīma. Tā tas rakstīts valdības dokumentos. Kāpēc? Prasiet Repšes valdībai! Kad vienam agrārpolitikas zinātniekam jautāju, kā viņš vērtē pašreizējo lauksaimniecības politiku Latvijā, viņa atbilde bija: “Nevar vērtēt to, kā nav.”
Šo valdību un Repši kā vadītāju tu vērtē zemu. Bet ļaudis viņu mīl un nemitīgi izsaka viņam atbalstu. Ja jau Repše ir tik neveiksmīgs, kāpēc tad tauta viņam tā uzticas?
– Neatkarības laiks bijis ļoti smags, lielai tautas daļai ir sāpīgi, sāpīgi apzināties, ka var būt veiksmīgāki un bagātāki cilvēki, neveiksmīgāki un nabagāki. Un tautai gribas ticēt Repšem – ka grūti ir tikai tāpēc, ka kāds ir bijis negodīgs.
Turklāt “Jaunais laiks” un Repše visu laiku svaidās ar tīkamiem, populistiskiem saukļiem. Kuram gan nepatīk godīgums, cīņa pret korupciju, gaišo spēku cīņas ar tumsas spēkiem un blēžiem? Tikai godīgums bez seguma izčākst, korupciju apkaros Repšem pakļāvīgs KNAB. Tagad labvēlīgais pagrieziens pret kreisajiem, kur “gaišie spēki pilnā spektrā”. Nu ja, saule jau lec Austrumos… Es kļūstu ironisks. Bet patiesībā es nedomāju, ka “Jaunā laika” cilvēki grib sliktu valstij, viņi gluži vienkārši nejēdz strādāt.
Bet jūs, pieredzējušie, viņiem tā īpaši arī nepalīdzat. Kāpēc nevarētu stāvēt pāri tam viņu puiciskumam un šur tur valsts interešu vārdā arī piekāpties? Kaut vai par tikšanās vietu sarunām, vairākos Saeimas balsojumos, arī par ierobežojumiem kandidēt Eiroparlamenta vēlēšanās bijušajiem PSRS Valsts drošības komitejas darbiniekiem un komunistiskās partijas biedriem. Tas nav demokrātiski…
– Man tiešām nav problēmu saprāta robežās arī piekāpties. Es varētu doties kaut vai uz Repšes dzīvokli uz sarunām par tālāko situāciju valdībā. Problēma ir tā, ka Repše izlēmis ar mums vispār nerunāt, tāpēc tās spēles par domstarpībām.
Tautas partija stingri iestājas par ierobežojumiem kandidēt Eiroparlamenta vēlēšanās bijušajiem čekistiem un komunistiem. No šī lēmuma neatkāpjamies, jo aiz tā redzam konkrētas personas – Ždanoku un Rubiku, kuri nu varēs startēt uz Eiroparlamentu. Bet viņi patiešām ir cīnījušies pret Latvijas valsts neatkarību, uzskatos ir pret to joprojām. Viņi izmantos Eiroparlamenta tribīni, lai apkarotu Latvijas valsti, nevis lai nostiprinātu te demokrātiju. Bija vērts starptautiskā arēnā pacensties šos ierobežojumus viņiem izcīnīt. Praktiskā darbā esmu pārliecinājies, ka var stāties ar argumentiem pretī daudzām ES regulām un noteikumiem. Man savulaik teica, ka nav vērts censties Latvijai panākt lielākas lauksaimniecības produktu kvotas, jo tas neesot iespējams. Bet mēs ieguvām divtik lielas kvotas. Tāpat arī jautājumā par ierobežojumiem Latvijas interesēs. esmu pārliecināts, ka varējām sniegt pierādījumus, lai Eiropa mūs saprastu.
Rezumēsim runāto. Kā, tavuprāt, situācija attīstīsies? Kas notiks ar valdību?
– Saeimā ir 75 procenti labējo spēku, mums ir jāspēj vienoties valsts interešu vārdā. Mazākuma valdība nevar pieņemt lēmumus, tā var tikai imitēt darbību un saņemt lielās algas. Ja vairākumu nespēs dabūt, šai valdībai būs jākrīt.
Kad sestdien Einaru Repši atkārtoti ievēlēja par “Jaunā laika” līderi, viņš pēc rezultātu paziņošanas sacīja: “Paši vainīgi.” Es baidos, ka viņš šo “paši vainīgi” pateiks arī Latvijas valstij un tautai.
