Izstādē «Sieviete ainavā», kas atvērta Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā, meklēt gleznās dāmu veidolus būs veltīgi. Toties ir labi nojaušams triju Latvijā pazīstamu mākslinieču sievišķīgais pasaules skatījums.
Izstādē “Sieviete ainavā”, kas atvērta Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā, meklēt gleznās dāmu veidolus būs veltīgi. Toties ir labi nojaušams triju Latvijā pazīstamu mākslinieču sievišķīgais pasaules skatījums.
Zemnieciska konkrētība
Gleznotājas Anita Meldere un Guna Millersone Bauskas muzejā izstādes ir rīkojušas vairākkārt. Šoreiz viņām pievienojusies Silvija Meškone. Kolekcijā “Sieviete ainavā” iekļautas abstraktas kompozīcijas, ko raksturo katras autores atšķirīga pieeja. Muzeja mākslas nodaļas vadītāja Ilga Balode uzskata, ka vairākumam latviešu skatītāju abstrakcijas šķiet kā tāla, neizzināta zeme, jo cilvēki ir audzināti reālistiskās mākslas tradīcijās. Padomju laikā viņiem ticis uzspiests viedoklis, ka labas mākslas galvenais priekšnoteikums ir gleznot “kā dzīvē”.
Ceļošanas brīvas iespējas priekšstatus par pasauli ir ievērojami paplašinājušas, tomēr abstraktās mākslas izstādēs nereti var dzirdēt repliku: “Es arī tā varētu uzgleznot.” Šo attieksmi ļoti precīzi novērtējis mākslas kritiķis Jānis Borgs: “Latvietis mākslā, šķiet, kopumā ir bijis zemnieciski konkrēts un uz reāli lietišķu skatījumu tendēts. Abstrakti tvertas matērijas nav bijušas viņa valdošā stihija. Rietumu kultūrā šajā mākslas ievirzē uzkrāti jo biezi pieredzes slāņi, turpretī mūsu tradīcijā abstrakts pasaules skatījums rodams samērā reti. Tajā intelektuālisms it kā paceļas pārākajā pakāpē…”
Krāsu un gaismu spēles
Anitas Melderes glezniecībā allaž svarīgākā bijusi krāsu valoda. Autore apgalvo: “Krāsas ir aktieri, kas, pakļauti manai režijai, izspēlē dzīvi.” Gleznotājas agrīnā perioda darbi ir saulaini, dzīvespriecīgi un gaismas caurstrāvoti. Šīs kvalitātes ir vērojamas arī ekspozīcijas “Sieviete ainavā” vairākās kompozīcijās. Vērtē Ilga Balode: “Man patīk abstrakcija “Sadursme”. Darbs ir ļoti brīvs un izskatās veidots kā spēlējoties. Taču, salīdzinot ar Anitas iepriekšējās izstādes gleznām Bauskas muzejā, šī kolekcija nedaudz atšķiras, jo tonalitāte kļuvusi sabiezinātāka, bet nemainīga saglabājusies iekšēja dinamika. Ar mākslinieci es iepazinos vēl 80. gados, kad piedalījāmies tūrisma ceļojumā uz Ungāriju. Visu laiku cenšos sekot gleznotājas radošajām izpausmēm un priecājos, ka jau otro reizi viņa piekrita eksponēt darbus Bauskā.”
Arī talseniece Guna Millersone Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā ir savējā. Pērn Bauskā notika Talsu mākslinieku grupas darbu izstāde, kad uz tikšanos ar skatītājiem bija ieradušies vairāki gleznu autori. Guna ir Talsu novada muzeja mākslas nodaļas vadītāja un pilsētas mākslinieku grupas līdere. Ļoti aktīva sadarbība Kurzemes mazpilsētas gleznotājiem ir izveidojusies ar ziemeļvalstu kolēģiem, rīkojot apmaiņas izstādes, plenērus, piedaloties citos kopīgos projektos.
Gunas Millersones kompozīcijas šķiet mazliet smagnējas, bet optimisma un krāsu prieka caurstrāvotas. Talseniece aizraujas ar intensīviem toņiem un spēcīgiem kontrastiem. Lai cik abstrakti Guna gleznotu, kompozīcijās vienmēr saglabājas tēlainība.
Ir jāmācās skatīties
Silvijas Meškones darbi ir dekoratīvāki un klusinātāki nekā viņas kolēģu sniegums. Nav grūti nojaust, ka mākslinieces iedvesmas avoti gūti dabā. To apliecina arī izstādes “Sieviete ainavā” priekšvārdā rakstītās Anitas Melderes rindas: “Ar Gunu un Silviju ne reizi vien esam tikušās spirdzinošos braucienos dabā aptuveni nedēļas garumā, kā arī plenēros, lai gūtu jaunas idejas, ierosmes un spēku. Man šķiet interesanti, kā vides impulsi tieši vai pastarpināti ir ienākuši mūsu radošajā procesā…”
Eksponēto abstrakciju vidū Silvijas Meškones viens darbs atšķiras no pārējiem, jo ir konkrēts. Kompozīcijā attēlota miglas ieskauta pļava, sievietes un zirga silueti. Zīmīgi, ka tieši tai ir veltīta pirmā atsauksme izstādes apmeklētāju grāmatā: “Man šausmīgi patīk šī glezna! Baigā daiļava ir tā sieviete! Man patīk gan plikās sievietes, gan zirgi.” Jūsmīgās replikas autore – pusaudze – nav anonīma.
Ilga Balode spriež, ka skatīties gleznas bērniem ir jāmāca. Kā pozitīvu paraugu viņa min Bauskas pilsētas Kristīgās pamatskolas vizuālās mākslas skolotājas, kuras izstādēs pavada daudz laika, runājoties ar bērniem, atraisot viņu iztēli un palīdzot saskatīt lietas, kas sākotnēji šķiet nenojaušamas. Izpratni par glezniecību veido zināšanas, pieredze un intuīcija, domā Ilga.
