Vai pēc Latvijas iestājas ES lauku mājās drīkstēs būt sirsniņmājas? Tikai nesakiet, ka lauku sausajai mazmājiņai man obligāti būs jāizbūvē kanalizācijas sistēma ar attīrīšanu!
Vai pēc Latvijas iestājas ES lauku mājās drīkstēs būt sirsniņmājas? Tikai nesakiet, ka lauku sausajai mazmājiņai man obligāti būs jāizbūvē kanalizācijas sistēma ar attīrīšanu!
Neviens nav sacījis, ka sirsniņmājiņas nedrīkstēs būt.
Ekonomikas ministrijas (EM) pārziņā tagad ir Būvniecības departaments. EM preses sekretārs Kaspars Paupe skaidroja, ka pēc Latvijas iestāšanās ES nekādas krasas pārmaiņas noteikumos, lai ierīkotu kanalizāciju lauku mājās, uzreiz nebūs. Viņš pieļāva, ka nākotnē varētu kļūt stingrākas vides prasības.
Pašlaik kanalizācijas ierīkošanu lauku mājās reglamentē divi Ministru kabineta noteikumi: «Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija» un «Kanalizācijas ārējie tīkli un būves». Noteikumos «Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija» norādīts: ja ēku būvē rajonā, kur nav ārējā kanalizācijas tīkla, tad iekšējās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmās ir nepieciešamas vietējās kanalizācijas attīrīšanas iekārtas, kuras projektē atbilstoši Latvijas būvnormatīviem.
Apdzīvotās vietās, kur nav ārējā kanalizācijas tīkla, pēc saskaņošanas ar teritoriālo vides veselības centru drīkst izbūvēt sausās tualetes vai izvedamas notekūdeņu krājtvertnes bez ūdens pievadu ierīkošanas dzīvojamās ēkās, kuras izmanto tikai vasarā, individuālās dzīvojamās ēkās, ēdnīcās, ja tajās ir ne vairāk kā desmit sēdvietu, rūpniecības uzņēmumu pārvaldes un sadzīves ēkās, kā arī ražošanas ēkās, ja maiņā strādā ne vairāk kā 15 cilvēku. Savukārt, ja nav iespējams ierīkot vietējās kanalizācijas attīrīšanas iekārtas, ierīko pārvietojamas tualetes vai biotualetes.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes 2001. gadā veiktas lauksaimniecības skaitīšanas datiem, centralizēto kanalizācijas sistēmu izmantoja 12,1 procents apsekoto saimniecību, no tām 10,7 procentiem saimniecību kanalizācijas sistēmā darbojās attīrīšanas iekārtas. Vietējā kanalizācija bija 24,8 procentiem saimniecību, un no tām attīrīšana tika veikta pieciem procentiem. Gandrīz 60 procentiem saimniecību kanalizācijas sistēmas nebija ierīkotas.
Vissliktākā situācija ir Balvu rajonā, kur nekādas kanalizācijas sistēmas nav vairāk kā 75 procentiem saimniecību. Savukārt centralizēta sistēma, veicot attīrīšanu, iekārtota tikai pieciem procentiem saimniecību.
