Iecavas putni. Lielākais Latvijā – paugurknābja gulbis.
Turpinām publicēt stāstus par iecavnieka Rolanda Lineja fotografētajiem putniem. Šoreiz tas ir paugurknābja gulbis – viena no trim gulbju sugām, kas novērojama Latvijā. Paugurknābja gulbis ir lielākais no Latvijas putniem un viens no smagākajiem lidojošajiem putniem pasaulē.
Par šo putnu stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus. «Paugurknābja gulbis – latīniski ‘Cygnus olor’. No pārējām abām sugām paugurknābja gulbi var atšķirt pēc oranžā knābja, kam ir melns pamats. Pārējām sugām knābis ir melns ar dzeltenu. Pie mums ligzdo gan tikai divas – paugurknābja un ziemeļu gulbis, mazais gulbis novērojams vien ceļošanas laikā,» skaidro V. Ķerus.
Nepieciešams «skrejceļš»
Gulbju tēviņi var svērt pat vairāk nekā 14 kilogramus, bet mātītes ir vieglākas. Tik smagu ķermeni dabūt gaisā nav viegli – gan paceļoties, gan nolaižoties gulbim nepieciešams «skrejceļš». Kā zināms, paugurknābja gulbji ir ūdensputni, tāpēc par «skrejceļu» tiem parasti kalpo ūdens virsma. Lidojumā tiem labi dzirdama spārnu švīkstoņa, tāpēc lidojošus gulbjus nereti var dzirdēt, vēl pirms tie atklājušies skatienam.
Lai gan paugurknābja gulbji mēdz ēst arī nelielus dzīvnieciņus, galvenokārt bezmugurkaulniekus, pamatā tie tomēr ir aug-ēdāji. Garais kakls tiem ļauj aizsniegt arī zemūdens augus, nemaz nenirstot. Šādās barošanās reizēs var redzēt no ūdens ārā slejamies gulbja dibenu, kamēr ķermeņa priekšdaļa atrodas zem ūdens.
Būvē savu ligzdu
No ūdensaugiem – niedrēm, vilkvālītēm un citiem materiāliem – tiek būvēta arī gulbja ligzda. Aprīlī un maijā ligzdā iedēj piecas līdz septiņas olas, no kurām izšķiļas pūkaini pelēki mazuļi, kas, kā jau pieklājas ligzdbēgļiem, drīz vien var sekot vecākiem. Gulbju ģimenes turas kopā līdz nākamajam pavasarim.
Ūdensputnam ziemā nav viegli – ūdeņi aizsalst, un pie barības tikt nevar. Tad nu daļa no Latvijas paugurknābja gulbjiem aizceļo uz «siltajām zemēm» Rietumeiropā. Tomēr arī ziemā Latvijā redzēt paugurknābja gulbi nav nekas neparasts, it īpaši Rīgas apkārtnē, jo ne jau visi ūdeņi aizsalst. Ja barība pieejama, kāpēc gan apgrūtināt sevi ar ceļošanu kaut kur tālāk? Tikai, rūpējoties par barību gulbjiem ziemā, cilvēkiem būtu svarīgi neaizmirst, ka paugurknābja gulbis ir augēdājs, nevis maizēdājs.
Dabas aizsardzība – cilvēku interesēs
Viesturs Ķerus ir Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs. Pats atzīst, ka strādā ar pārliecību, ka dabas aizsardzība ir cilvēku interesēs, jo daba ir mūsu labklājības un identitātes pamats. Viņš uzsver, ka saistībā ar dabu jārīkojas ļoti uzmanīgi, jo jebkura cilvēku rīcība var gan radīt draudus kādas sugas eksistencei, gan arī priekšnoteikumus pārāk lielai kādas sugas putnu izplatībai.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība informē, ka, ņemot vērā izziņoto ārkārtas situāciju valstī, biroja durvis apmeklētājiem līdz 14. aprīlim būs slēgtas. Biroja darbinieki pieejami attālināti – gan telefoniski, gan internetā un sociālajos tīklos.
