MARIJA ČAKLĀ Bauskā, iespējams, ir vienīgā, kura tik ilgus gadus strādājusi par grāmatvedi. Svētdien, 5. janvārī, viņai klāt skaistā un apaļā 80 gadu jubileja.
MARIJA ČAKLĀ Bauskā, iespējams, ir vienīgā, kura tik ilgus gadus strādājusi par grāmatvedi. Svētdien, 5. janvārī, viņai klāt skaistā un apaļā 80 gadu jubileja.
«Biju jau iecerējusi nostrādāt tieši līdz 80. dzimšanas dienai, bet kas to varēja paredzēt, ka oktobra beigās mani piemeklēs insults?» tā Marija. Pēc divu mēnešu ilgas ārstēšanās viņa pati jau var piecelties, bet staigāt gan vēl ne. Tāpēc pie mammas no Talsiem pārcēlusies meita Rasma.
Jubilārei enerģijas vēl daudz, viņa pat nezina, kā varēs dzīvot mājās, jo pierasts būt cilvēku vidū. Marijai grāmatvedes darbs esot bijis kā atpūta, strādājusi ar prieku, pēdējā darbavieta – Bauskas pils muzejs. Ļoti patīkams un izpalīdzīgs esot direktors Māris Skanis, vērtē M. Čaklā.
«Citi gaida nedēļas beigas, bet man brīvdienas nekad nav patikušas, tad mācas virsū garlaicība. Man nav daudz draudzeņu, jo gluži vienkārši nav pieticis laika iet ciemos un pavadīt laiku pļāpājot,» vēstī jubilāre. Tagad viņu bieži apciemo sena draudzene – daktera Jura Landorfa mamma. Marija domā, ka enerģiskums esot iedzimis no mātes, kura līdz pat pēdējai dzīves stundiņai strādājusi.
Jubilāre atceras tos jaukos mirkļus, ko viņa savulaik kopā ar vīru piedzīvojusi teātros un operas izrādēs. Abi regulāri braukuši uz Rīgu noskatīties jaunu izrādi. «Ļoti žēl, ka nu jau divus gadus vīrs ir aizsaulē, bijām nodzīvojuši 60 saskaņas pilnus gadus,» tā Marija.
Sevi viņa raksturo kā diezgan asu. Ja darbā kāds pret viņu šerpi izturējies, tad arī viņa bijusi gluži tāda pati. Tomēr katrā darbavietā mācējusi rast kopēju valodu.
Jubilejā ciemos atbraukšot trīs mazbērni un trīs mazmazmeitiņas. «Ir ļoti jauki, kad visi ar prieka dzirksti acīs nāk mani sveikt, tomēr vienmēr atcerēšos, kā mani sveica vīrs. Agri dzimšanas dienas rītos viņš ienāca istabā un nodziedāja savu apsveikuma dziesmu,» atminas Marija.
