Īslīces pagasta Skalderi, kur savulaik atradās piena lopkopības komplekss, ir ieguvuši jaunus īpašniekus un piedzīvo milzīgas pārvērtības.
Īslīces pagasta Skalderi, kur savulaik atradās piena lopkopības komplekss, ir ieguvuši jaunus īpašniekus un piedzīvo milzīgas pārvērtības.
Zemgalē un Bauskas rajonā uzņēmējdarbībai piemērotu vietu ir atradis dānis Alekss Rasmusens, kurš jau vairāk par desmit gadiem dzīvo Latvijā un Cēsu rajonā pievērsies cūkkopībai un kartupeļu audzēšanai.
Izdevīgāk būtu visu būvēt no jauna
Kopā ar sadarbības partneri un domubiedru lietuvieti Ramūnu Balzareviču viņi meklēja iespējas paplašināt sivēnmāšu audzēšanu. Ramūns teica: “Pusgads pagāja, kamēr izbraukāju visu Latviju un atradu iecerei atbilstošu objektu. Aplūkoju daudzus pamestus kompleksus, skaidroju to izmantošanas iespējas. Pēc ilgākām pārdomām izlēmām par labu Zemgalei.” Alekss atzina: “Vienkāršāk būtu visu būvēt no jauna, taču Skalderos ir vairāki pozitīvi priekšnoteikumi: elektrība, gāzesvads, ūdensapgāde, ceļi.”
A. Rasmusens par vēl vienu priekšrocību uzskata Bauskas un tai tuvējos rajonos labi attīstīto graudkopību, jo kviešus un miežus lopbarības ražošanai iepirks no vietējiem zemniekiem. Vēl viņš bilst: “Zemgales reljefs salīdzinājumā ar Vidzemi man vairāk atgādina Dāniju.”
Interesanti, ka R. Balzarevičs astoņus gadus ir strādājis un mācījies Dānijā. Viņš apguvis celtniecības darba iemaņas, strādājis arī cūkkopībā. Šīs zināšanas tagad var izmantot, jo Ramūns pārzina būvniecības procesu un pēc tam vadīs kompleksa darbu.
Piedāvās zemniekiem iespējas
Pagaidām vēl grūti iztēloties, kā izskatīsies, kad vērienīgie pārbūves un iekārtošanas darbi būs pabeigti. A. Rasmusens uzsver, ka kompleksā izmantos cūkkopības jaunākās tehnoloģijas, kas ir atbilstošas dzīvnieku labturības noteikumiem un visām citām Eiropas Savienības prasībām, arī vides nosacījumiem. Kūtsmēslu krātuve, piemēram, būs slēgta. Tā piepildīsies deviņu mēnešu laikā. Šķidrmēslojumu no tvertnes izsūknēs un varēs izmantot augsnes ielabošanai. A. Rasmusens ir aplēsis, ka zemnieki, izmantojot šo mēslojumu, varētu ekonomēt līdzekļus minerālmēslu iegādē, jo cūku mēsli ir bagāti ar slāpekli un fosforu.
Skalderu apkaime patlaban atgādina būvlaukumu, taču kompleksa saimnieks jau parādīja, kur atradīsies ieeja un telpas strādājošajiem. Pirms darba sākšanas viņiem vajadzēs nomazgāties dušā un ietērpties specapģērbā. Viss ir pārdomāts, lai dzīvniekiem nodrošinātu augstāko veselības statusu.
Nopelnīto konvertēs neliek un neliks
Tehnoloģisko procesu datorizēta vadība nemazinās speciālista lomu, uzskata Alekss un Ramūns. Viņuprāt, vadītājam pilnībā jāpārzina nozare. “Es auju kājās zābakus un vismaz reizi nedēļā strādāju fermā,” sacīja A. Rasmusens.
Par ļoti svarīgu abi sadarbības partneri uzskata darbinieku izvēli. Alekss izteiksmīgi parādīja uz bicepsiem un sacīja: “Cūkkopējam vairāk vajag prātu, nevis spēku un noteikti atbildību. Ir jāredz un jāsaprot, piemēram, kā sivēni jūtas. Labs darbinieks saņem labu algu, līdz 500 latiem mēnesī. Mēs neko nemaksājam konvertēs.”
Domājot par jaunas komandas veidošanu, Skalderu saimnieki vispirms izvirza vēlēšanos mācīties un iemācīties. Nav jābūt ar lopkopību saistītai personai, galvenais, lai ir interese apgūt jaunas zināšanas un strādāt.
Īslīces pagasta padomes priekšsēdētāja Vera Purmale uzskata, ka Skalderu sakārtošana būs ieguvums, jo pamestais komplekss bojāja apkārtnes izskatu. Īslīcieši arī varēs pretendēt uz jaunām darba vietām.
Bauskas rajonā lielākā cūkkopības kompleksa, SIA “Uzvara-Strauti”, rīkotājdirektors Andrejs Šaburovs sacīja, ka viņš ir informēts par dāņu uzņēmēja ienākšanu Bauskas rajonā. Uzņēmumam šī ražotne nebūšot vērā ņemama konkurente. Savukārt A. Rasmusens spriež: “Latvijā ir pietiekami liels cūkgaļas pieprasījums, konkurentus es saucu par kolēģiem.”
***
Fakti
– SIA “Gaižēni” Īslīces pagasta Skalderu kompleksa pārveidē ieguldīs aptuveni divus miljonus latu, ražotnes kopējā teritorija – 20 hektāru;
– kādreizējās govju mītnēs pēc pārbūves būs vietas Landrasas un Jorkšīras krustojuma šķirnes 740 sivēnmātēm, nobarojamos sivēnus audzēs līdz 30 kilogramiem, pēc tam tos pārdos;
– iekārtos lopbarības ražošanas cehu, paši pirks kviešus un miežus, uz vietas gatavos barību;
– uzcels modernu slēgta tipa kūtsmēslu savākšanas krātuvi, kuras tilpums būs 4180 kubikmetru;
– būvdarbu ģenerāluzņēmēja ir SIA “Winge” no Liepājas rajona Aizputes.
