Latvijas Piļu un muižu asociācija, iesaistoties projektā «Mana skola pilī», aktivizēs darbu ar mācību iestādēm, kas atrodas vecās muižās vai pilīs. Par to «Bauskas Dzīvi» informē asociācijas izpilddirektore Laima Lupiķe.
Latvijas Piļu un muižu asociācija (LPMA), iesaistoties projektā “Mana skola pilī”, aktivizēs darbu ar mācību iestādēm, kas atrodas vecās muižās vai pilīs. Par to “Bauskas Dzīvi” informē asociācijas izpilddirektore Laima Lupiķe.
Izzinās skolu pieredzi
Atbalstu projektam LPMA ir saņēmusi no Baltijas-Amerikas partnerattiecību programmas. Ieceres realizācija sāksies šī gada oktobrī un noslēgsies 2005. gada septembrī. Projek ta laikā ir paredzēts apzināt 120 Latvijas skolas, kas atrodas vēsturiskās celtnēs. Pašlaik LPMA ietilpst 25 izglītības iestādes, to skaitā arī Bauskas rajona Dzimtmisas pamatskola.
Projekta mērķis ir izzināt skolu pieredzi seno ēku uzturēšanā, lai nākotnē tās spētu kļūt par metodiskiem centriem, kur varētu apgūt arhitektū ras pieminekļu saglabāšanas un atjaunošanas pieredzi. Šī gada oktobrī un nākamā gada februārī notiks divi semināri skolu vadītājiem un pedagogiem par vēsturiskā mantojuma saglabāšanas un atjaunošanas problēmām. Vienlaikus Laima Lupiķe bilst: “Asociācija nevar atļauties diskutēt – labi vai slikti ir skolai atrasties pilī. Vienkārši tā ir realitāte.”
Atsakās no īpašuma
Problēma par izglītības iestāžu atrašanos vecās pilīs pirmo reizi tika aktualizēta pirms diviem gadiem, kad ugunsgrēks nopostīja Cesvaines pili un skolas darbību ēkā pārtrauca. Tad arī tika noskaidrots, cik izglītības iestādes Latvijā ir izvietotas pilīs. Diskusija, kas sākās par ēku neatbilstību funkcijai, drīz vien pieklusa. Par to, ka vēsturisku celtņu atjaunošana nav pa spēkam ne skolām, ne pašvaldībām, ne arī valstij, nez kādēļ netiek runāts.
Svitenes pamatskola baronu fon Grothusu pilī atrodas kopš 1921. gada, informē direktores vietniece mācību darbā Gunta Novika. Katrs Svitenes skolēns zina romantisko stāstu par fon Grothusu pils nākamo īpašnieci – grāfieni Annu Mariju fon Elmptu, kura no Polijas ik gadu ieradās Svitenē rožu ziedēšanas laikā. Pils bija grāfienes vasaras mītne.
Rakstot maģistres darbu, Gunta Novika ir apkopojusi vēstures faktus par Svitenes muižu. Interesantus materiālus viņa ir atradusi Nacionālajā bibliotēkā – grāmatas latviešu un vācu valodā, aprakstu sēriju laikrakstā “Bauskas Vēstnesis”. Skolotāja vairākkārt ir tikusies ar baronu fon Grothusu pēctečiem, kuri gandrīz katru vasaru apmeklē senču dzimtās vietas. No Svitenes muižas īpašuma tiesībām mantinieki ir atteikušies.
Siltums maksā dārgi
Ikdiena Svitenes kungu vasaras mājā ir ļoti skarba. Ja salīdzina situāciju ar citām rajona skolām, tad sviteniekus par dzīvi pilī nudien nevar apskaust. Droši vien daudz lētāk būtu uzcelt jaunu ēku nekā restaurēt fon Grothusu bijušo īpašumu. Līdzekļu katastrofāli trūkst arī celtnes saglabāšanai. Lai nokrāsotu fasādi, bija nepieciešami trīs gadi. Valsts kultūras pieminekļu glābšanas programma ik gadu šim mērķim piešķīra noteiktu summu. Arī tās nepietika, lai norāsotu fasādes logu rāmjus, teic Gunta Novika.
Daudz naudas tiek tērēts apkurei. Skolā ir vairāk nekā 20 krāšņu. Sezonā nepieciešams vismaz 100 kubikmetru malkas. To zāģē un skalda bērnu vecāki un bezdarbnieki. Toties klašu dežurantu galvenais pienākums ir malkas nešana. Kurinātāji skolā ierodas ap četriem no rīta. Lai ekonomētu siltumu, milzīgās parādes durvis netiek izmantotas. Līdz pagājušajam gadam pils garie gaiteņi vispār netika apsildīti. Tagad gaiteņos ir novietoti daži elektriskie radiatori.
Patriotisms gūst virsroku
Dažviet ir saglabājies 19. gadsimta oriģinālais grīdas segums, bet tas ir tiktāl nolietojies, ka vajadzīgi “ielāpi”. Svitenes pagasta padomes priekšsēdētāja Genovefa Lapsa skaidro: “Ēka ir valsts aizsargājams arhitektūras piemineklis, tāpēc interjera elementus mēs nedrīkstam pārveidot pēc saviem ieskatiem. Lai nomainītu durvis, kas kļuvušas nedrošas, jāapstaigā nez cik iestāžu. Vislielākā problēma ir siltuma saglabāšana, jo ēkā ir ļoti augsti griesti un milzīgi logi.”
Lēnām iet bojā skolas zāles griestu dekoratīvā apdare, vietumis grīda kļuvusi ļodzīga, tādēļ saimnieki drošības apsvērumu labad to pārklājuši ar preskartonu. Vienīgā labi saglabātā 19. gadsimta krāsns ir atsvaidzināta ar eļļas krāsu. Citas izejas nav, jo sākotnējās faktūras atsegšana jau ietilpst nopietnu restaurācijas darbu kategorijā.
Vecās dienasgaismas spuldzes skolā būtu jānomaina pret moderniem gaismas ķermeņiem, taču naudas trūkuma dēļ to nevar izdarīt uzreiz. Gunta Novika gan piemetina, ka dažās telpās jaunas spuldzes jau ir.
Pagasta pašvaldība, apzinoties lielās grūtības ēkas uzturēšanā, skolu ieteica pārvietot uz bijušā kolhoza kantora ēku. Izglītības iestāde šo piedāvājumu noraidīja. Gunta Novika min iemeslu: “Kantora ēka ir pārāk maza, lai atbilstu skolas prasībām. Ja mēs pametīsim Svitenes pili, vandaļi to izpostīs, pārvērtīs par graustu kā Kaucmindes pili. Lai gan ir grūti, tomēr nolēmām palikt vecajā vietā.”
***
Fakti
– Svitenē skola dibināta 1846. gadā.
– Pašlaik tajā mācās 102 bērni, strādā 15 skolotāji.
– Svitenes pamatskolu ir absolvējusi gleznotāja Īra Rozentāle, mākslinieks Harijs Purviņš, politiķe Anna Seile, fotogrāfs Zigurds Mežavilks, žurnālists Voldemārs Hermanis un citas sabiedrībā pazīstamas personas.
– Plašāku informāciju par Svitenes pili un īpašniekiem var meklēt I. Lancmaņa monogrāfijā “Svitenes muiža. Bērsteles muiža”.
