Izrādās, ka Tallinā kļuvis prestiži apmeklēt bibliotēku.
Izrādās, ka Tallinā kļuvis prestiži apmeklēt bibliotēku. Par to bija pārsteigti vairāki Latvijas studenti, kuri joprojām ir saglabājuši tradīciju doties uz kaimiņvalsti kultūras iespaidu meklējumos. Igaunijas Nacionālajā bibliotēkā redzētais patiesi esot bijis pārsteidzošs. Mūsu jaunieši visvairāk brīnījās par to, ka grāmatu krātuve nav tikai vieta, kur atrast materiālus studiju darbiem. Tā ir mūsdienīga iestāde ar ļoti daudzveidīgām laika pavadīšanas iespējām. “Tur ir viss, izņemot peldbaseinu un sporta zāli,” iespaidos jūsmīgi dalījās ceļotāji.
Kaut ko līdzīgu pērn redzēju Zviedrijas pilsētā Linčēpingā. Nelielajā pilsētiņā publiskā bibliotēka neapšaubāmi bija izveidojusies par intelektuālās dzīves centru. Ne jau tikai grāmatas tur varēja atrast, bet arī mūzikas ierakstu iespaidīgas kolekcijas, videofilmas atbilstoši katras vecuma vai interešu grupas gaumei, diskus ar tekstiem, kas ierunāti no grāmatām. Tematisko norišu plānā bija minētas arī praktiskas nodarbības grāmatsējēju, restauratoru, ilustratoru vadībā.
Šķiet, ka Latvijā būs mainījušās vairākas paaudzes, iekams tiks uzcelta Nacionālā bibliotēka. Jau rit trešais gads, kopš Saeima pieņēma likumprojektu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecību. Drīz paies divi gadi, kopš Valsts prezidente izsludināja LNB projekta īstenošanas likumu. Cik lielveikalu un debesskrāpju šajā laikā Rīgā jau uzcelts, taču LNB projekts nekust no vietas. Protams, daudz vieglāk ir pirkt un pārdot, nevis ieguldīt spēkus un līdzekļus ilgtermiņa attīstībā.
Jauna bibliotēkas ēka nav kaprīze, bet gan stratēģiska nepieciešamība. Man žēl pagastu un rajonu pilsētu bibliotekāru, kuri ir gatavi paveikt neiespējamo, lai “sačubinātu” informācijas sistēmas, lai vismaz pāris datoru atgādinātu par to, ka dzīvojam 21. gadsimtā. Es neapskaužu LNB lietotājus, kuriem jāsēž šauros, tumšos kaktos un pasūtītā grāmata jāgaida vismaz stundu. Valsts vienotas informācijas sistēmas izveidei nepietiek ar fragmentāriem uzlabojumiem. Tai ir nepieciešams “smadzeņu centrs”, šajā gadījumā – jauna, moderna un funkcionāla LNB ēka.
Šķirojot vecas avīzes, ieraudzīju Jura Lorenca ceļojuma aprakstu. Viņš gandrīz nedēļu bija pavadījis Aleksandrijas bibliotēkā Ēģiptē. Lasot publikāciju un aplūkojot fotoattēlus, man aizrāvās elpa. Aleksandrijas bibliotēkas atjaunošana ir bijis stratēģis ki nozīmīgākais projekts, kurā valsts investējusi daudzus miljonus ASV dolāru. Bibliotēkas popularitāte Ēģiptē jau esot pārspējusi slavenās piramīdas. Bet mēs joprojām domājam, ka tur neizglītoti ļautiņi tuksnesī gana kamieļus.
