Dita Kāposta un Vineta Urbāne ir draudzenes, klases biedres un kursa biedres. Abas mācās Bērzu pamatskolā.
Dita Kāposta un Vineta Urbāne ir draudzenes, klases biedres un kursa biedres. Abas mācās Bērzu pamatskolā.
Vecāku un skolotāju mudinātas, meitenes trīs reizes nedēļā apmeklē Bauskas mākslas skolu. Šogad viņas mācās pēdējā, piektajā, kursā. Pavasarī būs izlaidums un kursa darba aizstāvēšana. To viņas izstrādās tekstilā.
Dārga aizraušanās
Abām draudzenēm ir viens mērķis – apgūt mākslas pamatus un kļūt par tērpu vai interjera dizainerēm. Viņām Mākslas skolas apmeklēšana izmaksā daudz dārgāk nekā bērniem, kas dzīvo pilsētā. Visu sadārdzina ceļš līdz Bauskai. Mēnesī kopā ar skolas naudu tas izmaksā 11 latu. Te gan netiek ieskaitīti izdevumi par degvielu, jo pēc nodarbībām meitenēm brauc pakaļ vecāki – vienu nedēļu Ditas, otru Vinetas.
Mākslas skolā var iegūt draugus, atpūsties un gūt gandarījumu par saviem darbiem. “Te nav saspīlētas gaisotnes, kā tas ir skolā. Te skolotāji ir draugi,” tā Dita. Meiteņu mīļākās nodarbības ir tekstils, veidošana, Vinetai – arī maketēšana. Tās ir mācības, kur ir nepieciešama ļoti liela uzmanība un precizitāte. Mazās mākslinieces ir apmierinātas ar savu izvēli – Mākslas skolu. Abas atzīst, ka ir bijuši brīži, kad gandrīz uzvarējis slinkums, apnikums un nevēlēšanās tik daudz strādāt. Tomēr, zobus sakodušas, turpinājušas, jo vecāki teikuši: “Kas iesākts, tas jāpabeidz!”
Lai redzētu dzīvi citām acīm
Meitenes jūt ne tikai vecāku, bet arī pamatskolas skolotāju atbalstu. “Lai tiktu uz Mākslas skolu, nākas atprasīties no stundām. Labi, ka skolotāji ir saprotoši un atlaiž,” stāsta Vineta. Daudzus meiteņu darbus var atrast Mākslas skolas darbu fondā. Tos varēja aplūkot izstāžu zālē “Ķīpsala”, kur bija dažādu tekstila izstrādājumu izstāde. Jaunietes piedalījušās konkursā, kur darbus sūtīja uz Japānu. Viņas bijušas arī vizuālās mākslas olimpiādēs.
Mākslas skola bērniem attīsta tēlaino domāšanu un fantāzijas pasauli. Šurp viņi nāk, lai redzētu dzīvi citām acīm. Meitenes nespēj iedomāties nākamo gadu bez Mākslas skolas. Tas būs tik dīvaini. Taču abas ir pārliecinātas: arī tad, kad skola būs pabeigta, ne reizi vien viņas te atgriezīsies, lai paciemotos, lai pakavētos atmiņās.
Tā domāju arī es – 2001. gada Mākslas skolas absolvente Ilze Graudiņa.
