Aukstā laikā parasti iedomājamies, kā citu ziemu varētu ekonomēt siltumu, līdz ar to ietaupot maksu par patērēto enerģiju.
Aukstā laikā parasti iedomājamies, kā citu ziemu varētu ekonomēt siltumu, līdz ar to ietaupot maksu par patērēto enerģiju.
Skolēni un pedagogi apmierināti
Pagājušajā gadā Bauskas 1. vidusskolā tika veikti lieli remontdarbi. Jaunajam korpusam uzbūvēts ceturtais stāvs, veikta visa korpusa siltināšana un renovācija. «Bauskas Dzīve» lūdza skolas direktoru Raimondu Žabovu un saimnieku Laimoni Leju izvērtēt, vai aukstajās ziemas dienās skolā ir siltāk.
Pirms tam domas par mācībām jaunā korpusa 4. stāvā izteica tā iemītnieki: skolēni un pedagogi. 4.a klases skolēni apgalvoja, ka jaunajās telpās jūtoties ļoti jauki. Bērniem patīkot skaistais skats pa logu, labais apgaismojums, auksti arī neesot. 1.a klases audzinātāja Līga Purena uzskaitīja vairākas priekšrocības jaunajās telpās. Klasē ieklāts linolejs, ir labs apgaismojums, uz sienām nav tapešu, tās vieglāk kopjamas. «Jauno telpu mēs varam tikai papildināt un paši darīt to krāšņāku un ērtāku,» tā audzinātāja.
Vēl daudz darāmā
Tomēr ne viss renovācijas laikā paveiktais ir vērtējams ar desmit ballēm. Pirms uzskaitīt nepilnības, skolas direktors tomēr atzina paveikto darbu lielo nozīmi ēkas vizuālā tēla un skolotāju mikroklimata uzlabošanā. Pagaidām vēl nevar runāt par iegūto ekonomisko efektu, aprēķinus varēs veikt mācību gada beigās.
Saimnieks Laimonis Leja skaidro, ka siltumapgādes uzlabošanā skolā vēl daudz darāmā. Jāveic rekonstrukcija, lai nepieciešamo siltumu saņemtu vecais un jaunais korpuss. Tagad nereti ir tā, ka vienā korpusā ir pārāk karsts, telpas vairākkārt jāvēdina, bet otrā korpusā klasēs ir vēsi. Arī siltumenerģijas padeves regulētāji pie katra radiatora uzstādīti tikai jaunā korpusa 4. stāvā. Citur tie noteikti jāierīko, kaut gan vecā tipa radiatoriem tas nav viegli izdarāms.
Konstatē dažādas nepilnības
Agrāk visa apkures sistēma skolā bija sabalansēta. Izbūvējot jaunā korpusa 4. stāvu, telpu kopplatība palielinājusies par 500 kvadrātmetriem, tāpēc jāveic ūdens caurteces pārbalansēšana. Ir izraudzīta kāda firma, šāds pakalpojums varētu maksāt līdz 100 latiem.
Arī jaunā korpusa telpu ventilācijas sistēmās nepieciešami uzlabojumi. Daudzviet tās savas funkcijas pilnībā neveic. Telpās ir nepietiekama ventilācijas nosūce, klases biežāk jāvēdina, tādējādi radot siltuma zudumus.
Uzsverot renovācijas pozitīvo efektu, direktors Raimonds Žabovs min vairākas nepilnības, kuru vaininieki acīmredzot ir projektētāji: «Dažbrīd šķiet, ka skolas rekonstrukcijas projektu izstrādājuši speciālisti, kuri paši nav solā sēdējuši. Jaunbūvētajā skolas 4. stāvā projektētāji, piemēram, nebija ierīkojuši zvanu sistēmu.
Arī telpu apdares materiāli skolu koplietošanas telpām dažviet izvēlēti, neņemot vērā bērnu psiholoģiju, kustīgumu. Ģipškartons sienu apdarē izrādījies nepiemērots, jo to viegli var sabojāt. Arī siltuma regulatorus pie radiatoriem 4. stāvā nācies nomainīt pret tādiem, kurus skolēni nevar tik viegli paši sagrozīt. Vienkāršs linolejs un plastikāta grīdas līstītes labi iederas modernā birojā vai dzīvojamā mājā, bet ne skolā, kur ikdienā staigā simtiem kustīgu kājeļu. Flīzītes apkārt izlietnēm izvietotas tik trūcīgi, ka, bērnam nedaudz draiskāk pašļakstinoties, siena netīra. Arī ārsienu siltināmais materiāls nav izrādījies pietiekami triecienizturīgs. 4. stāvā ārsienas dažviet ir ļoti aukstas, salā tām nevar pieskarties.»
Konsultācijas noderēs
«Skolām kopā ar pašvaldībām jāmeklē līdzekļi ēku renovācijai. Paveiktais noteikti dos ekonomisku efektu. Taču pirms darbu sākšanas ieteiktu tikties ar to skolu vadītājiem, kurās siltināšana jau notikusi. Tagad spētu dot daudz derīgu padomu,» atzīst Bauskas 1. vidusskolas direktors Raimonds Žabovs.
