Vasaras brīvdienas skolēniem jau sāk tuvoties noslēgumam. Daudzās ģimenēs tā arī palicis neatrisināts jautājums par lietderīgu, saturīgu laika pavadīšanu.
Vasaras brīvdienas skolēniem jau sāk tuvoties noslēgumam. Daudzās ģimenēs tā arī palicis neatrisināts jautājums par lietderīgu, saturīgu laika pavadīšanu.
Neliela daļa skolas vecuma iecavnieku šogad raduši iespēju atpūsties sporta vai radošajās nometnēs. Taču vairākums laiku pavada, tāpat vien klīstot pa pagalmu, mājās vai salonos spēlējot datorspēles.
Jārisina “no augšas”
“Bērniem tiešām ir ļoti ierobežotas iespējas aizvadīt darbīgu vasaru. Ne vienmēr skolēna labā griba un centieni sameklēt kaut nelielu atalgotu darbu pie saimnieka beidzas rezultatīvi. Bērnam nav iespēju vasarā strādāt. Un nav arī kvalitatīvas atpūtas. Esmu vienisprātis ar tiem, kas atzīst, ka jautājums jārisina “no augšas”,” sacīja Iecavas vidusskolas direktore Agra Zaķe. Viņa atzina, ka saimnieki nelabprāt bērnus ņem sīkos darbos arī tāpēc, ka viņiem nav vajadzīgo iemaņu. “Lai kādi bijuši aizgājušie laiki, tomēr tad šī lieta bija sakārtota un skolēns, ja vien vēlējās, varēja vasarā nopelnīt naudu,” sprieda skolas direktore.
Vairāki desmiti Iecavas vidusskolas bērnu pagasta dārznieces Dainas Rudzītes vadībā vasaras brīvdienās strādā, lai nopelnītu pašvaldības apmaksātas pusdienas. “Bērni veic dažādus sīkus darbus – grābj nopļauto zāli, dedzina žagarus, ravē celiņus un dobes, uzkopj Iecavas parku. Lielākajiem tiek uzticēta zāles pļaušana. Lai nopelnītu pusdienas ziemai, jānostrādā desmit dienu. Uzskatu, ka šiem vasaras darbiem ir arī audzinoša nozīme, jo tie liek bērnam saprast, ka nekas netiek dots par velti,” secināja D. Rudzīte.
Bērni īpaši jāuzrauga
Iecavas (un ne tikai) zemnieki nelabprāt sīkos vasaras darbos iesaista skolēnus. Motivācija ir dažāda. “Ar katru gadu tādu darbu, ko varētu uzticēt bērniem, mums kļūst arvien mazāk. Cenšamies visu mehanizēt, lai produkcijas ražošanas process būtu lētāks. Šogad skolēni pie mums nestrādā. Iztiekam pašu spēkiem,” sacīja zemniece Anna Dernovaja.
Pāris dārzeņu audzētāju, kas nevēlējās paust savu vārdu, atzina, ka skolēnu oficiāla iesaistīšana sīkākos darbos zemniekam saistīta ar papildu raizēm un dažkārt arī izmaksām. “Kaut arī skolas vecumā, bet mazie strādnieciņi grib draiskoties, paslinkot, cits citu izjokot. Vajadzīga īpaša uzmanība, lai nenotiek kas neparedzēts. Un cik tad mazais cilvēks var padarīt, bet algā saņemt viņš vēlas tikpat, cik pieaugušais, kas strādā pilnu darba dienu,” sacīja iecavniece, dārzeņu audzētāja, kas šad tad paņemot pie sevis darbā pa skolēnam, jo bērni “staigā pakaļ”.
Savukārt cits dārzeņu audzētājs atzina, ka labprāt pie sevis ņemtu darbā bērnus, ja valsts būtu paredzējusi kādas sadarbības iespējas zemniekam un skolām. “Tagad jāuzmanās arī no dažādām kontrolēm, kas rūpējas, lai bērniem būtu labi darba apstākļi un viņi netiktu “ļaunprātīgi ekspluatēti”. Kurš zemnieks vēlas uzņemties papildu risku un izdevumus?” skaidroja lauksaimnieks.
Iekārtots rotaļu laukums
Par skolēnu iespējām vasarā strādāt savs viedoklis ir arī vecākiem. Vairāki aptaujātie Iecavas skolēnu vecāki atzina, ka laba bijusi vasaras “Lotosa” vienību tradīcija, kad pedagogu vadībā skolēni devās darba un atpūtas nometnēs. Iecavā vien tās esot bijušas vairākas.
“Iespējams, ka viens no risinājumiem ir pedagogu iesaistīšana. Šogad ar Zālītes ciemata bērniem strādā skolotāja Anžela Zikrataja. Tas ir pašaizliedzīgs pedagoģes darbs, bet vislielākie ieguvēji ir strādātāji, jo kopīgiem spēkiem viņi sakopj vidi, kurā paši dzīvo. Jau iekārtots rotaļu laukums, līdz ar to arī brīvo laiku bērni var pavadīt saturīgāk,” sacīja Iecavas vidusskolas direktore.
