Īsta lauku idille valda Codes ielā Pārdaugavā Rīgā. To varētu dēvēt par slaveno tēlnieku ielu, jo Mārupītes krastā atrodas Ojāra Feldberga darbnīca.
Īsta lauku idille valda Codes ielā Pārdaugavā Rīgā.
To varētu dēvēt par slaveno tēlnieku ielu, jo Mārupītes krastā atrodas Ojāra Feldberga darbnīca. Gluži ar roku aizsniedzams ir tēlnieces Pārslas Zaļkalnes bijušais nams, bet viņā krastā dzīvo Indulis Ranka, kurš upmalā iekārtojis skulptūru parku.
Atceras laikraksta redaktoru
Pie Ojāra Feldberga darbnīcas redzami iespaidīga izmēra granīta bluķu krāvumi, kas vēlāk kļūs par mākslas objektiem. Akmeņi atrasti Latvijā un Karēlijā. Ojāra Feldberga Codes ielas darbnīcā ir veidota liela daļa skulptūru, kas pašlaik aplūkojamas Pedvāles brīvdabas muzejā.
Mums ir neticami laimējies, jo “akmens dārzā” sastopam Ojāra Feldberga ieceru īstenotāju Arvīdu Kempeli. Ar slaveno tēlnieku viņš sadarbojas daudzus gadus. Pirms dažām dienām akmeņkalis sācis veidot abstraktu skulptūru “Upe”. Ojārs Feldbergs ir devies uz Pedvāli, tāpēc Arvīds joko: “Diez vai es drīkstu sniegt avīzei informāciju bez meistara atļaujas?”
Kad esam iepazinušies tuvāk, akmeņkalis atceras, ka savulaik viņam bijusi epizodiska saistība ar laikrakstu “Bauskas Dzīve”: “Tūrisma ceļojumā uz Somiju 1984. gadā biju kopā ar Bauskas avīzes galveno redaktoru – dūšīgu vīru Gunāru Šimkevicu. Toreiz es strādāju par fizkultūras pasniedzēju Rīgas jūras skolā. Ceļojums bija visai jautrs, tāpēc ilgi ir palicis prātā.”
Granītu griež kā sviestu
Par akmeņkali Arvīds strādā jau 20 gadu. Kādreizējam pedagogam esot bijis daudz brīva laika, ko viņš nolēmis izmantot lietderīgi un apgūt jaunu amatu. Arvīda pirmais skolotājs bija tēlnieks Harijs Fišers, vēlāk viņš iepazinās ar Ojāru Feldbergu, viņa kolēģiem Jāni Karlovu, Oļegu Skaraini. Draudzīgas attiecības akmeņkalim un viņa darba devējam ir ar kaimiņu – Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri Induli Ranku. Konkursā par Kārļa Ulmaņa monumentu uzvarēja Induļa Rankas krustdēls skulptors Uldis Kurzemnieks. Arī viņam Arvīds Kempelis palīdzējis kalt pieminekļa apmali. Kārļa Ulmaņa monuments tagad atrodas parkā Aspazijas bulvāra un Valdemāra ielas stūrī.
Meistars mums rāda akmeņkaļa darba rīkus – kaltus, āmuru un dimanta zāģi, kas granītu griež kā sviestu, saceldams milzīgus putekļu mākoņus. Intensīvi strādājot, zāģa ripa ir jāmaina ik pēc trim dienām. Izturīgāki ir ārzemēs ražotie profesionālie dimanta griezēji, kas kalpo daudz ilgāk. Arvīds lēš, ka objekts “Upe” varētu būt gatavs pēc pāris mēnešiem. Arī Pedvālē viņam atrodas aizsākts darbs – trīs akmens saules.
Sportistu vārdus kaļ akmenī
Šeit, Codes ielā, tiek dots starts tradicionālajam “Akmens skrējienam”, kurā nepilnu 20 gadu laikā ir piedalījušies Latvijas ievērojamākie sprinteri. Ojārs Feldbergs Mārupītes krastā ir uzstādījis divas granīta stēlas ar uzvarētāju sarakstiem. Vieglatlētes Jeļenas Čelnovas uzvārds akmenī iegravēts vairāk reižu, bet 2001. gadā tas jau ir papildināts ar uzrakstu “Prokopčuka” un kļūst atpazīstams pat ar sportu nesaistītiem cilvēkiem. Arvīds norāda uz otru stēlu, kur iekalts arī Jeļenas vīra Aleksandra Prokopčuka uzvārds.
Meistars bilst, ka “Akmens skrējiena” tradīcija laikam tikšot pārtraukta, jo Mārupītes krasta teritoriju, kas piederējusi tēlniekam Ļevam Bukovskim, esot iekārojis krietns skaits mantinieku. Viņi plēšoties par īpašuma tiesībām un gribot zemi sadalīt sīkos gabaliņos. Par laimi, Līgo nakts skrējienu Pedvālē nekādi šķēršļi neapdraudot. Iecienīto sporta aktivitāšu aizsācējs un atbalstītājs ir Ojārs Feldbergs.
Rutku Tēva namiņš
Codes ielai nosaukums ir mainīts vairākkārt, atceras Arvīds Kempelis. Padomju laikā tā bijusi pārdēvēta par Teodora Zaļkalna ielu. Pēc Atmodas iela atguvusi vēsturisko nosaukumu.
Akmeņkalis mums iesaka aplūkot māju, kurā dzīvojis Dailes teātra aktieris Arveds Mihelsons. Latvijas literatūras vēsturē viņš ir pazīstams ar pseidonīmu Rutku Tēvs – romānu “Dumpīgā Rīga”, “Latvietis un viņa kungs” autors. Arveds Mihelsons ir miris 1961. gadā. Nelielais namiņš šķiet noslēpies aiz dēļu sētas, bet koka plāksnīte ar uzrakstu “Šeit ir dzīvojis Rutku Tēvs” apliecina cieņu spilgtajai personībai.
Ielā, kas ir vismaz pusotra kilometra gara, saglabājusies neskarta arhaiskā apbūve. Tās raksturīgs elements ir veci, ļoti augsti žogi, piemājas zemes lielas platības un pieticīgas ēkas. Šur tur ir redzami arī lepni, tikko uzcelti savrupnami, bet ainavā tie iekļaujas veiksmīgi. Codes ielā valdošais klusums šķiet neparasts, jo nedzird pat suņus rejam.
