Mēs visi gribētu, lai darbi rit ātrāk, lai būvobjektos raitāk rosās celtnieki. Nereti no vēstījuma par jauno ieceri līdz pirmajam celtnieka lāpstas dūrienam zemē paiet gads, divi. Pagājušās nedēļas sarunā ar pašvaldības speciālistiem atklājās daži šīs lēndarbības iemesli. Rosīšanos bremzē milzīgā birokrātija. Ne tik daudz novada, cik valsts līmenī. Pārdesmit kvadrātmetru liela laukuma bruģēšanai dokumentu apjoms tik liels, ka ar papīra lapām būvlaukumu varētu noklāt vismaz divās kārtās.
Iepirkumā izraudzītajai firmai šādu laukumu bruģēšana ir gadu gaitā ierasts darbs, kvalitāte problēmas nav sagādājusi. Turklāt laukums ir paredzēts gājējiem, vienā malā varēs novietot pāris automobiļu. Tātad tā nav sarežģīta būve. Tomēr noteikumi paredz, ka bruģēšanas uzraudzību nevar veikt pašvaldības būvuzraugs. Ir jāsludina konkurss, jāorganizē iepirkums, jāpiesaista privātfirmas speciālisti, kas, visticamāk, būs no kāda galvaspilsētas uzņēmuma. Aug darbiem iztērētās summas, griežas laika rats, un laukuma bruģēšanu var pielīdzināt teju kosmodroma būvei. Drošībai jābūt, tomēr pār gājēju celiņiem vai skolu stadioniem plešas tikai debesjums, jumts uz tiem nevar sagāzties, tāpēc būvniecības noteikumi jādiferencē un jāparedz normālu izmaksu iespējas.
Sarunā ar speciālistiem atklājas vēl kāda netīkama iezīme. Būvfirmas iesniedz aizvien zemākas kvalitātes dokumentus. Tehniskajos projektos, izmaksu tāmēs kļūdas veļas laukā vai no katras lappuses. Daļa no tām ir apzinātas, cerībā, ka speciālisti nepamanīs un tādējādi izdosies saņemt vairāk naudas par darbu izpildi. Taču vairums kļūmju liecina par neprofesionalitāti. Atkal kādam viss ir jāpārskata, jāpārrēķina. Bet pulkstenis pa to laiku tikšķ.
