Pēc copes vīrs no stacijas zvana sievai: – Dārgā, piedod, ka aizkavējos. Apsolīju, ka atgriezīšos sestdien, bet ir jau svētdienas vakars…
Pēc copes vīrs no stacijas zvana sievai: – Dārgā, piedod, ka aizkavējos. Apsolīju, ka atgriezīšos sestdien, bet ir jau svētdienas vakars…
– Nekas, mīļais, es tevi gaidu.
– Saproti – vakar bija kolosāla cope, es arī zivis vedu…
– Jā, es saprotu…
– Paklau, piedod, mēs te ar biedru… iedzert copes laikā nepaspējām…
– Nu tad brauciet kopā!
– Dārgā, bet tu nedusmosies, ja es palūgšu tev sagatavot dažas uzkodas?
– Visu izdarīšu. Brauciet!
– Atvainojiet, kundze, es laikam uzgriezu nepareizu numuru.
*
Saruna copmaņu veikalā.
Copmanis: – Vai jums ir 42. izmēra zābaki?
Pārdevējs: – Jā, lūdzu!
Copmaņa sieva: – Sakiet, uz kā tie turas?
Pārdevējs: – Pašlaik zābaki ir uzkārti uz nagliņas.
