Tā gadās. Veca nauda neturas pat atejā.
Lauku saimnieki, kas ielaiž sētā viesus, piedzīvo daudz jauku brīžu, tomēr reizēm gadās domstarpības. Codes pagasta mājražotāja, kuras saimniecībā ceļotāji piedalās degustācijās, no aizvadītās gadumijas atmiņā saglabājusi stāstu ne gluži Ziemassvētku garā.
Paciņas uz striķīša
Saimnieces sētā ir mazā ražotne ar degustācijas zāli, un netālu no tās iekārtots brīvdabas ķemertiņš. Garšojamais labums nereti mudina ciemiņus biežāk apmeklēt «zaļo ateju». Lai viesi justos ērti un labprāt iegādātos nogaršoto produktu, pasēžamvieta iekārtota skaisti – ar tīkamu vāku virs «zelta bedres», aizkariņiem un stilīgiem dekorējumiem. Tie likti ar izdomu, un goda vietā bija vecas naudas virtene.
«Padomjlaika desmitnieku paciņas vairāku simtu rubļu vērtībā atradu, kārtojot mājas bēniņus. Kolhoza laikā abi ar vīru daudz strādājām gan kopējā druvā, gan pašu dārzā, nauda bija atlikta un galu galā aizmirsta,» stāsta namamāte, «izurbu paciņām stūrī caurumu un uzvēru uz striķīša – ļoti glīta virtene simboliskā vietā.»
Ar visiem caurumiem
Zīmīgais dekors greznoja ķemertiņu vairākus gadus, līdz pēkšņi pazuda, kad pirms pērnajiem Ziemassvētkiem sētā paviesojās kādas biedrības ceļotāju grupa no cita Zemgales novada. «Aizgāja ar visiem caurumiem!» nosmej saimniece, kaut pirmajā brīdī jutusies ļoti apbēdināta.
«Kandidātu nebija daudz,» atzīst namamāte, «naudas virtene atejā karājās pretī durvīm, tātad dāmas, kas tur laiku pavada sēdus, to varēja pat neievērot. Savukārt kungu skatiens krita tieši uz virteni.»
Codiete saprot, ka kolekcionāru acīs ikvienai savulaik leģitīmai naudai ir tirgus vērtība, un pašlaik dažādas vēsturiskas lietas var pārdot par labu cenu. Tagad saimniece nosmīn – atliek vien secināt, ka veca nauda neturas pat atejā!
Atmetot iegūst
Savukārt skaistkalnietis Jānis savas sētas ciemiņiem arvien atklāj ļoti pamācošu pieredzi. Ja kāds apvaicājas, kā brašais saimnieks ticis pie «zirga un karietes», viņš iesaka… atmest smēķēšanu! Tieši to Jānis izdarījis pirms teju pārdesmit gadiem, pieliekot punktu pīpmaņa pieredzei kopš agras jaunības.
«Vienudien vienkārši pateicu – viss! Par naudu, ko ietaupīju, pēc pāris gadiem nopirku zirgu. Pēc tam sakrāju pederratiem,» palepojas skaistkalnietis, kuru sapucētu stalti vadām pret nenopirktajiem smēķiem iemainīto ekipāžu nereti var redzēt dažādos sarīkojumos.
