Kāda Latvijas iedzīvotāja sociālajos tīklos raksta: «Rēcu par vīrusa pārņemto tautu. Pensionāre no manis turas divu metru attālumā…» Citi rēķina, ka koronavīrusa izraisītā slimība «Covid-19» nemaz tik briesmīga neesot – nomiršot tikai 0,00014 procentu iedzīvotāju.
Bezatbildīga, uzspēlēti vienaldzīga attieksme un savāda statistika nav nekas labs. Pat ja šis aprēķinātais procents īstenojas, tas tik un tā uz pasaules fona skar vienu miljonu iedzīvotāju. Ne īpaši saprotu salīdzinājumu ar gripu un citām slimībām; tas ir papildu mirušo skaits. Aizgājējam un viņa tuviniekiem šādas trulas līdzības un paziņojumi nekādā veidā nepalīdzēs.
Tiem, kas smejas par karantīnas režīmu, ignorē drošības pasākumus veikalos un darbavietās, derētu atcerēties, ka februārī Veselības ministrija informēja par to, ka pirmajā saslimšanas vilnī iespējams nodrošināt simts gultas vietas. Vīrusam izplatoties, dienas laikā var sasirgt vairāki simti un pat tūkstoši. Katrs smējējs var būt 101. vai nākamais, kam šīs gultas vietas ārstniecības iestādē vai aprīkojuma var pietrūkt, lai glābtu dzīvību.
Karantīna un aicinājums distancēties ir tieši tāpēc, lai iespējami drīzāk mēs varētu atviegloti uzelpot, atjaunot kultūras dzīvi, atsākt uzņemt tūristus un sākt strādāt ierastajā ritmā. Vajag tikai vienam vai diviem, ar bīstamo vīrusu inficētiem, aiziet uz baznīcu, darbu vai veikalu – un viss var sākties no jauna. Pietiek tikai ar dažiem neapzinīgajiem, lai epidēmija ietu plašumā un kļūtu nekontrolējama, un viss darbs un pūles vējā.
Būsim godīgi pret sevi un citiem, maksimāli izpildīsim karantīnas nosacījumus – cik vien iespējams, izvairīsimies no sabiedrības, ievērosim veikalos, aptiekās un citās sabiedriskās vietās noteikto distanci, izmantosim cimdus, sejas maskas, ievērosim higiēnu un lietosim dezinfekcijas līdzekļus. Pagaidām nav izgudroti citi risinājumi, kā palīdzēt sev un saviem tuvajiem.
