Pagājušajā nedēļā, apceļojot Vidzemi, braucām no Raunas uz Priekuļiem. Īsi pirms Jaunraunas ceļš uzvijās kalna galā un skatienam pavērās ainava, kas lika emocijām uzbangot gluži kā filmā «Limuzīns Jāņu nakts krāsā». Piestājot Spāriņu kalnā, labajā pusē bija moderna viesu māja. Vēl neizkāpjot, ap auto uzvējoja nelāga smaka. Atverot durvis, mūs uzreiz aptvēra sājš, pretīgs aroms. Neciešamā smirdoņa manās smadzenēs saslēdza informācijas ķēdītes, kam vēlāk guvu apstiprinājumu sarunā ar kalnā esošās viesu mājas saimnieci. Patiešām, pavisam netālu atrodas dāņu uzņēmēja Aleksa Rasmusena cūku lielferma. Sarunā ar viesu nama saimnieci apjautu, ka situācija tiešām ir bēdīga. Ferma ir apmēram kilometra attālumā. Smaka no tās jūtama teju regulāri. Turklāt smird nevis cūku urīns vai mēsli, bet izgarojot smako tās visas ķīmiskās vielas, kas pievienotas lopbarībai. Kūtis vēdinot, smirdoņa sakrājas virs kompleksa kā tāds smoga mākonis. Tālākais ir atkarīgs no vēja ātruma un virziena. Karstā laikā smaku mākonis kā tāds nāvējošs astoņkājis veļas pāri pakalniem. Apkaimes mājās atvērt logus nav iespējams. Ja ir vējains, smirdoņa ātrāk izklīst, izplatoties lielākā teritorijā. Mūsu radi desmit kilometru attālajos Priekuļos arī «iepazinuši» dāņa fermas smaku. Iegriežoties vējiem no Jaunraunas, smirdoņa atceļo šad un tad. Mēslu vešanas reizēs tā jūtama teju regulāri.Viesu nama saimniece atzina, ka vairāku gadu laikā, kopš ferma uzbūvēta, nekas nav uzlabojies. Bijuši solījumi par smakas novēršanu, par filtriem. «Mūsu bizness tagad atkarīgs nevis no laika apstākļiem un atpūtnieku vēlmēm baudīt Vidzemes ainavas, bet gan no cūku mēsliem,» skumji secina viesu mājas saimniece. Pilnīgi iespējams, ka pēc kāda laika, kad būs uzcelta cūku lielferma Brunavā, tāpat smirdēs arī Bauskas novadā dzīvojošo ļaužu ikdiena.
