NADĪNA – izcelsme no krievu vārda Nadežda ‘cerība’. Kaut gan Nadīna kalendārā bijusi ierakstīta jau 1884. gadā, pirmoreiz šis vārds meitenei dots 1895. gadā Rīgā.
NADĪNA – izcelsme no krievu vārda Nadežda ‘cerība’. Kaut gan Nadīna kalendārā bijusi ierakstīta jau 1884. gadā, pirmoreiz šis vārds meitenei dots 1895. gadā Rīgā.
Nadīna stabili stāv uz cietas zemes, traucas vairot materiālas vērtības. Kā mirte logā, tā Nadīna ieaug vidē, kurā dzīvo, apgalvo G. Treimanis.
ULLA – vārds Latvijā pirmoreiz dzirdēts 1966. gadā (Rīgā), kalendārā iekļauts gadu iepriekš. Vārds atvasināts no Ulrika, Uljana, Ursula, kas nozīmē ‘maza lācene’.
Ulla ir trausla, ievainojama, toties īpaši drosmīga, kad jāstājas pretī ļaunumam. Nevienam neprasa ne padoma, ne arī atsakās no tā, kas viņai pieder. Ullu raksturo dzejas rindas «Mans tu esi – neatdošu!».
ADĪNA – vārds cēlies no «Ada», ebreju «ādā» nozīmē ‘greznot’. Visagrāk Adīnas vārds bijis sastopams Vecpiebalgā 1915. gadā, kalendārā no 1971. gada.
Diemžēl ne Ullu, ne Adīnu mūsu rajonā neizdevās atrast. Arī starp Gunara Treimaņa vērotajām dāmām nav bijis nevienas Adīnas.
