Lenora (-e) – vārds darināts no Leonora, Eleonora. Senajā ebreju valodā ‘ellinor’ nozīmē – ‘dievs ir mana gaisma’. Latvijā vārds Lenora rakstos minēts jau 1877. gadā Latgalē, Ozolmuižā.
Lenora (-e) – vārds darināts no Leonora, Eleonora. Senajā ebreju valodā ‘ellinor’ nozīmē – ‘dievs ir mana gaisma’. Latvijā vārds Lenora rakstos minēts jau 1877. gadā Latgalē, Ozolmuižā. Kalendārā pirmo reizi tas iekļauts 1883. gadā. Šajā vārdā nosauktās sievietes mākot panākt labu stāvokli ģimenē, sabiedrībā, lietderīgi izmanto diplomātiju attiecībās ar citiem.
Nora – arī šis vārds radies no vārda Eleonora. Nora ir varone H. Ibsena lugā «Leļļu nams». Latvijā par noru sauc arī dabiski izveidojušos klajumu mežā, ko no vēja sargā koki. Šis vārds dots bērnam jau 1792. gadā Vidzemē, Matīšos, kalendārā – no 1889. gada.
Pirmajā vietā Norai ir reālā dzīves izpratne, ar prātu prot panākt daudz, bet jūtu dzīvē var ciest neveiksmes. Gaume un stils veido Noras iekšējo pasauli.
Ija – par šo ļoti īso personvārdu ir divējādi skaidrojumi – grieķiski ‘ion’ nozīmē ‘vijolīte’. Šis vārds Latvijā parādījies 1922. gadā, kalendārā – no 1899. gada. Ir arī vīrieša personvārds Ija. Ija ātri iemīlas, viegli maina draugus, viņas dabā jautrība mijas ar pesimismu. Ziņkāre reizēm rada nepatikšanas citādi rāmajai Ijai.
