Gribu oponēt kādas lasītājas viedoklim «Varbūt masieris palīdzēs?», kas bija publicēts 30. novembra avīzē.
Gribu oponēt kādas lasītājas viedoklim “Varbūt masieris palīdzēs?”, kas bija publicēts 30. novembra avīzē.
Uzņēmuma “Aips” šoferīšiem vajag gan masiera, gan psihologa palīdzību, jo darbs nav no pateicīgajiem. Žēl, ka biežā braukātāja to vēl nav pamanījusi. Arī man daudzreiz iznāk vizināties gan uz Rīgu, gan pa lauku maršrutiem. Izteikšu savus vērojumus.
Šoferis darbdienu nereti sāk ap pulksten 3 naktī, jo ziemas laikā autobuss ir jāiesilda. Līdz darbavietai ir jānokļūst (apmēram puse šoferu uz darbu mēro 20 km), tad jāiziet ikrīta ārsta apskate, jāpaņem darba “instrumenti”: kases aparāts, dispečera norīkojums.
Darba laikā šoferītim nākas uzklausīt visus mūsu aizrādījumus: tad autobuss ir par karstu, tad par aukstu, te nav iztīrīts, kāpēc ir ceļu remonts, kādēļ tik lēni brauc, kāpēc kontrolieres uzvedas tik neadekvāti.
Kādu rītu braucu ar agro autobusu uz Rīgu. Pēkšņi no līkuma uz ceļa izlec kontrolieres, vicinādamas atstarojošo materiālu. Protams, šoferis “liek” pa bremzēm, bet ziemā, kad ceļš ir slidens, lielo 42-vietīgo autobusu sanes šķērsām. Kliedz pasažieri, šoferītim noraso piere, bet kontrolieres iekāpj smaidīgas. Vai tā tiek gādāts par pasažieru drošību?
Vēl kāds gadījums. Braucu mājās no Rīgas. Pirms manis autobusā iekāpj sieviete ap gadiem septiņdesmit. Viņa šoferim parāda biļeti, es arī to redzu. Bet, kad iekāpj kontrole, večiņa neparko nevar atrast biļeti. Arī man tā ir gadījies, jo aiz uztraukuma nezinu, kur to liku. Kontroliere laipni turpina, lai tomēr meklējot biļeti, ja ne, nāksies maksāt sodu – divus vai trīs latus. Tantiņa atbild: “Meitiņ, biju Rīgā, izpirku naudiņu, labi, ja piecdesmit santīmu būs”. Nu, ko, lai dodot tos pašus, atbild kontroliere. Es iebildu, ka šai sievietei tiešām bija biļete. Pārbaudītāja tomēr neatstājās, biļetes nav, jāmaksā sods vai jākāpj ārā. Vai to nevarēja citādāk nokārtot? Soda talons, manuprāt, tika izdots, bet kā ar soda maksu, kā nosaka, kad prasīt trīs latus, kad tikai 50 santīmu?
Man nepatīk, ka uzņēmuma vadītājs Kolužs neaizstāv savus darbiniekus, jo vienmēr taisnība ir klientam. Kādēļ trūkst šoferu? Kāpēc mēs redzam SIA “Aips” sludinājumus: trūkst D kategorijas autovadītāju. Liekas, ka vienubrīd šoferu sejas mainījās tikpat ātri kā reklāmas TV ekrānā. Laikam, izbaudījuši darba specifiku, neviens vairs negrib šajā privātuzņēmumā strādāt.
Kā domājat jūs, cienījamie lasītāji, vai pēc šādi pavadītas darbdienas šoferītim nevajadzētu masieri un psihologu?
BRAUKĀTĀJS
