Lasītājiem ir jautājumi par naudas politiku, Latvijai maijā kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti. Uz tiem atbildes sniedz Kristaps Otersons, Latvijas Bankas Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja vietnieks.
Lasītājiem ir jautājumi par naudas politiku, Latvijai maijā kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti. Uz tiem atbildes sniedz Kristaps Otersons, Latvijas Bankas Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja vietnieks.
Vai 2004. gada maijā, kad Latvija iestāsies ES, tiks veiktas pārmaiņas naudas politikā?
– Latvijā saglabāsies līdzšinējā naudas politika, jo mūsu valsts būs kļuvusi par ES, bet ne eirozonas dalībvalsti. Eiropas Centrālā banka (ECB) formulē un īsteno naudas politiku eirozonai, kurā pašlaik ir 12 valstis.
Latvijas turpmākā stratēģija paredz, pārsaistot latu no SDR valūtu groza uz eiro, kā arī vienojoties par piesaistes jeb paritātes kursu, 2005. gadā iestāties Valūtas kursa mehānismā II. Par paritātes kursu Latvijas Banka plāno izmantot lata tirgus kursu pret eiro dienā, kad notiks pārsaiste. Pāreja uz eiro ir plānota 2008. gadā.
Vai ECB naudas politika ir atbilstoša visām eirozonas valstīm? Situācija valstīs taču atšķiras?
– ECB naudas politikas lēmumi ir orientēti uz cenu stabilitāti eirozonā kopumā, nevis katrā atsevišķā valstī. Taču eirozonā uzņem tikai tās valstis, kuras atbilst noteiktiem ekonomiskiem kritērijiem. Katras valsts, kas vēlas iestāties eirozonā, atbilstība tā sauktajiem Māstrihtas kritērijiem tiek vērtēta atsevišķi. Iestāšanās eirozonā nav vienas valsts lēmums, bet gan visu dalībvalstu un šīs valsts vienošanās. Pēc Latvijas pievienošanās eirozonai naudas politikas noteicēja mūsu valstī būs ECB, bet īstenotāja – Latvijas Banka.
Protams, jebkurā ekonomiskā savienībā pastāv un pastāvēs zināmas atšķirības starp tās dalībvalstīm, arī vienas tautsaimniecības robežās ir atšķirības, tostarp Latvijā. Salīdzinot vairāku rajonu un pilsētu ekonomiskos rādītājus – izaugsmi, nodarbinātības līmeni, iedzīvotāju pirktspēju –, redzams, ka tie ir dažādi. Bez šaubām, īstenojot eirozonā vienotu naudas politiku, jārēķinās ar tās atšķirīgo ietekmi katrā valstī. Piemēram, vēsturiski zemās procentu likmes veicina pieprasījumu, stimulē tautsaimniecības izaugsmi, kas ir visnotaļ nepieciešams eirozonai kopumā un daudzām tās dalībvalstīm, kuru attīstības temps ir zems un kurās ir ļoti augsts bezdarba līmenis. Zemās procentu likmes kopumā eirozonā nerada inflācijas spiedienu. Tomēr atsevišķās valstīs, piemēram, Īrijā, kurā izaugsmes tempi jau tāpat ir daudz augstāki, zemo procentu likmju izraisītā naudas piedāvājuma palielināšana rada bažas par inflācijas kāpumu. Tā kā naudas politika ir tikai viens no ekonomiskās politikas instrumentiem, valstīm, lai panāktu sabalansētu izaugsmi, jāizmanto citas sviras, arī nodokļu, algu un strukturālā politika, kas ir valdību rīcībā.
