Mūsā Bauskas novada teritorijā jau otro nedēļu vērojama ūdens saduļķošanās un iekrāsošanās zaļā krāsā. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta «BIOR» speciāliste Erita Kalniņa ceturtdienas, 6. augusta, rītā vizuāli klātienē apskatot peldvietu pie Bauskas pilsētas stadiona, atzina, ka līdz ūdens analīžu rezultātu saņemšanai no peldes upē vajadzētu atturēties.
Ūdens paraugi mikrobioloģisko rādītāju testēšanai pēdējo reizi šeit ņemti pirms nepilna mēneša – 16. jūlijā, un pārbaude apliecinājusi, ka no kvalitātes viedokļa atkāpes no normas nav konstatētas un iedzīvotāji peldēties varēja droši.
«Iepriekšējā mēnesī ūdens upē bija dzidrs. Tagad aina pavisam atšķirīga. Kā eksperte sliecos domāt, ka aļģu ziedēšana šādas duļķes nav izraisījusi. Iespējams, pie vainas ir kāds uzņēmums, kura neattīrītie notekūdeņi nokļuvuši ūdenstilpnē,» spriež E. Kalniņa.
Līdz šim paraugos Mūsā tika noteikti vien mikrobioloģiskie rādītāji – «Escerichia coli» un zarnu enterokoki. Tagad pēc Bauskas novada pašvaldības pasūtījuma papildus tiks noteikts arī ķīmiskais skābekļa patēriņš jeb ĶSP, kā arī Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē veiks aļģu analīzi. Peldūdens kvalitātes rezultāti būs zināmi pirmdien, 10. augustā, dienu vēlāk varētu sekot arī precizēta informācija par konkrētās sugas aļģu klātbūtni. Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Voldemārs Čačs aicina iedzīvotājus karstajā laikā veldzēties Mēmeles ūdeņos.
Nedzidrais ūdens spogulis Mūsā ievērots jau pagājušās nedēļas sākumā. Aizvadītajās brīvdienās Ceraukstē upe bijusi necaurredzama, ūdens brūni zaļš kā virca un ar nepatīkamu smaku, stāsta vietējā iedzīvotāja Astrīda. Viņa atzina, ka šonedēļ situācija pamazām uzlabojas – ūdenī jau varot kājas saredzēt.
Vides speciālists Valērijs Gabrāns sliecas domāt, ka notiekošais process ūdenstilpnē ir aļģu «ziedēšana», kas siltajam gadalaikam esot raksturīga bioloģiska parādība. «Aļģu savairošanos izsauc pārlieka biogēno elementu – slāpekļa un fosfora – koncentrācija ūdenī, un biežāk tas notiek stāvošos ūdeņos. Tas viss attiecināms uz Mūsu Lietuvas teritorijā, kur upes baseins aptver intensīvi izmantotu lauksaimniecības zemi un kur uz Mūsas un tās pietekām izveidota virkne ar HES dambju uzpludinājumiem. Te ūdens ar lauksaimniecības piesārņojumu uzkrājas salīdzinoši ilgi, un siltā laika ietekmē paātrinās bioloģiskie procesi. Duļķainais ūdens pakāpeniski virzās pa upi uz leju un nedēļas laikā no Lietuvas robežas ir sasniedzis Bausku,» skaidro V. Gabrāns.
