Esam uzzinājuši, ka Bauskas rajona sporta veterāni (seniori) aizejošā gada sacensībās ieņēmuši trešo vietu Latvijā. Nu un tad? Kas tur īpašs? Veci cilvēki izkustējušies, izklaidējušies, dabūjuši kādu tur vietu, un viss.
Esam uzzinājuši, ka Bauskas rajona sporta veterāni (seniori) aizejošā gada sacensībās ieņēmuši trešo vietu Latvijā. Nu un tad? Kas tur īpašs? Veci cilvēki izkustējušies, izklaidējušies, dabūjuši kādu tur vietu, un viss.
25. novembrī Latvijas sporta veterānu 10. salidojumā pārlaidu skatu šo ļaužu sejām. Salīdzinājumā ar citu sanāksmju dalībniekiem atšķirība tūlīt jūtama. Gandrīz visas sejas kalsnas. Arī viņi tādi paši. Nav neviena sagumuša cilvēka ar noslīdējušiem pleciem, lai cik sirma dažam būtu galva. Neviena korpulenta cilvēka ar alus vēderiņu. Neviena dubultzoda. Tie – sporta karalienes vieglatlētikas ļaudis. Te arī šai karalienei piederīgie baušķenieku veterāni. Visas sacensības, ar pāris izņēmumiem, notiek tikai olimpiskajos sporta veidos.
Uz skatuves viegli uzkāpj vidēja auguma sportiste ap 50 gadiem. Viņa saņem atzinības balviņu savā… 86. dzimšanas dienā. Pēc izskata vīrietis ap 60 gadiem iegūst balvu sava mūža 85. gadā. Ar baušķeniekiem gan tik “trakas” lietas nenotiek. Tie uzlec uz skatuves pēc balviņas, tuvojoties saviem 80 gadiem. Visu šo ļaužu sacensību programmās ir distances no 100 metriem līdz 10 kilometriem. Tajās viņi nepastaigājas ar saldējumu rokās, vērojot apkārtējo dabu. Stadionu skrejceļos un sacensību sektoros pat zaudētāja rezultāts ir respektējams.
Dzīvē mums visiem izvirzās jautājums – kur labāk skriet? Vai pa poliklīnikas koridoru no viena ārsta kabineta durvīm pie otra mediķa vai pa stadiona skrejceļu? Ko izraudzīties labāk – slimnīcu vai stadionu? Zālē sēdošie ļaudis izvēlējušies stadionu. Arī Latvijas sporta veterānu salidojumā esošie un mājās palikušie baušķenieki ir parādījuši savu izvēli un to, kas no tās iznācis. Tā ir trešā vieta kopvērtējumā Latvijā. Zaudēts tikai Daugavpilij un Rīgai. Salīdzināsim Daugavpili un Rīgu ar Bauskas rajonu leišmalē! Arī Latvijas Sporta veterānu savienības vadība bija par to izbrīnā.
Medaļām un vietām ir kāda daudz lielāka vērtība. To veterāni zina. Ja rīta un vakara stundās gadās redzēt pa ceļa nomali soļojošus un skrejošus mūža otrās puses ļaudis, tā ir laba zīme. No šīm ceļmalām sākas ceļš uz stadionu. Te tiek ielikti visi spēki un zināšanas, lai pēc iespējas vairāk attālinātu brīdi, kad stadionos pārdzīvotais zaudējumu rūgtums un uzvaras mirkļu saldme paliks tikai atmiņas. Te tiek attālināti nespēka un vientulības gadi un nekam vairs nederības laiks. Te un pēc tam stadionos viņi spītē saviem gadiem, piesaka tiem karu. Aizejošais gads parādīja, kas iznācis no šīs spītības. Veterānu Mucenieku ģimene sniegainā ziemā meža klusumā veido pat slēpošanas trasi. Latvijas sporta seniori pasaules stadionos ieguvuši 77 medaļas. To skaitā ir arī vairākas baušķenieku medaļas.
Veterānu sports ir īpašs. Nevienam vairs nav septiņpadsmit. Tie palikuši aiz tāliem kalniem. Gadās, ka vajadzīgs sporta ārsta padoms, bet rajonā šāda ārsta nav. Seniori savu artavu rajona sporta slavai ir devuši. Pilsētas un rajona sporta speciālistes Zenta Tauriņa un Inga Ūbele arī savu vārdu pateikušas. Tikai nesakiet citiem – mēs viņas abas mīlam. Tagad vārds Bauskas slimnīcas vadībai.
Jā, aizmirsu pateikt. Gadījies kopīgi ar Bauskas slimnīcas bērnu nodaļas ārsti, tagadējo šīs nodaļas vadītāju Rūtu Eimusu, pelnīt sudraba godalgu Vidzemes sniegos rajona sporta slavai. Viņa, cik spēja, bija mūsu sporta ārste. Bet tas bija sen. Ai, neaizmirstamie gadi!
