Baltajam stārķim vairs nedrīkstam pat pieskarties, kur nu vēl jaukt ligzdas uz elektrības stabiem, brīdina Jelgavas reģionālās vides pārvaldes Bauskas daļas vadītājs Ēriks Klīvs.
Baltajam stārķim vairs nedrīkstam pat pieskarties, kur nu vēl jaukt ligzdas uz elektrības stabiem, brīdina Jelgavas reģionālās vides pārvaldes Bauskas daļas vadītājs Ēriks Klīvs.
Īpašs statuss
Pirms dažiem gadiem Ministru kabinets apstiprināja noteikumus par baltā stārķa iekļaušanu Eiropas nozīmes aizsargājamo putnu sarakstā. Tas ir īpašs statuss, ko līdz šim Latvijā baudīja tikai viens šīs sugas pārstāvis – melnais stārķis.
Tagad balto stārķu aizsardzībā ir jāievēro tikpat stingri noteikumi kā jebkurā citā Eiropas valstī, jo Latvija ir pievienojusies starptautiskām vides aizsardzības konvencijām. Taču satraukumu rada šo putnu populācijas straujais pieaugums Latvijā un tautsaimniecībai nodarītie zaudējumi. Ar tiem varētu samierināties, ja likumdošanā būtu paredzēts kompensāciju piešķiršanas «mehānisms». Meža zvēru un citu savvaļas putnu izraisītie zaudējumi zemes īpašniekiem tiek atlīdzināti, bet šie noteikumi neattiecas uz balto stārķi. Ēriks Klīvs to uzskata par pietiekami nopietnu problēmu, kam nepieciešams steidzams risinājums. Savu nostāju speciālists pamato ar konkrētiem piemēriem.
Ligzda katra staba galā
Dienvidu elektrisko tīklu Bārbeles tīklu rajonā uz stabiem atrodas 100 stārķu ligzdu, kas nereti rada nopietnus sarežģījumus strāvas piegādē un līniju remontu veikšanā. Skaistkalnes pagastā šopavasar stārķi vija 16 ligzdu. Citos rajona pagastos putnu skaits nav tik ievērojams.
Ja stabus nedrīkst aiztikt, tad ir jāmeklē alternatīvi elektrības piegādes varianti. Bet kas kompensēs kabeļu likšanu, jo tie ir neplānoti un iepriekš neparedzami izdevumi? Ēriks Klīvs ir pārliecināts, ka nepieciešams izveidot fondu un izstrādāt metodiku, kā uzņēmumiem un privātpersonām būtu atlīdzināmi aizsargājamo putnu radītie zaudējumi. Viņš uzsver, ka «stārķu lieta» ir kļuvusi aktuāla visā valstī. Vijot ligzdas, elektrības stabu «kāšos» iekrīt zari, kļūstot par īssavienojuma iemeslu. Negaisa laikā elektrolīnijas ar stārķu «mājām» var aizdegties, radot ļoti nopietnus traucējumus strāvas piegādē.
Rodas interešu konflikts
Jānis Bergs, Dienvidu elektrisko tīklu Bārbeles tīklu rajona vadītājs, apstiprina, ka stārķi sagādā arvien vairāk problēmu: «Situācija nav vienkārša. Neļaut ligzdot nedrīkst, jo putnus aizsargā likums. Bet kā rīkoties, ja ir apdraudēta drošība un skartas elektroenerģijas patērētāju intereses? Pagaidām es nevaru rast atbildi uz šo jautājumu, taču skaidri apzinos, ka jāmeklē kompromiss, lai neciestu putni, klienti neizvirzītu pamatotas pretenzijas un uzņēmumam nerastos zaudējumi. »
Visi pūliņi pie lauku mājām iekārtot speciālus balstus – ligzdu turētājus – nav snieguši vēlamo rezultātu. Stārķi ietiepīgi atgriežas vecajās vietās elektrības stabos, atzīst Jānis Bergs.
Siltā klimata ietekme
Pēc provizoriskām ziņām, šogad stārķu skaits Latvijā ir palielinājies divas reizes. Šo tendenci nosaka ne vien labvēlīgāka ekoloģiskā situācija, bet arī klimata maiņa.
Vasaras Eiropā kļūst aizvien siltākas, bet ziemas garums saīsinās. Stārķiem vairs nav jālido uz Āfriku. Ziemā tie sāk apmesties Vidusjūras piekrastē Eiropā. Ir novērots, ka uz ligzdošanas vietām Latvijā ik pavasari atgriežas arvien vairāk putnu. Ja ligzda ir nojaukta, stārķi, vienalga, to centīsies vīt iepriekšējā vietā vai tās tiešā tuvumā, skaidro Ēriks Klīvs.
