Amatniecības centrā «Bauskas skapis» 2. februārī notika stāstu cikla «Baušķenieks – parastais» pirmā tikšanās.
Pilsētnieki bija ļoti atsaucīgi. Vairākas stundas atmiņās dalījās daudzi vakara dalībnieki – arī Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks.
Nemateriālā mantojuma daļa
Pirmais stāstnieku vakars bija veltīts skolotājiem, bet cikla nākamās tikšanās – ārstiem, medmāsām, amatieraktieriem un citiem pilsētas un apkaimes iedzīvotājiem, kuru vārdi nav minēti enciklopēdijās un ievērojamu novadnieku sarakstos. Ne velti ciklam dots nosaukums «Baušķenieks – parastais».
Amatniecības centra metodiķe Indra Liepa, atklājot stāstu vakaru, sacīja: «Šodien sākam jaunu tradīciju, lai tautas mutvārdu vēstures faktus papildinātu ar jauniem vārdiem, neparastām personībām, kas ir nepelnīti aizmirstas. Vai katrs atceras savu skolotāju, ārstu, auklīti, pastnieku? Stāsti ir ļoti svarīga mūsu tautas nemateriālās kultūras mantojuma daļa. Mēs priecājamies, ka šis projekts piecu mēnešu garumā ļaus iepazīt cilvēkus, par kuriem sabiedrība tikpat kā neko nezina.»
Domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks – diplomēts vēsturnieks – pauda atzinību, ka, entuziastu pamudināti, stāstu cikla apmeklētāji papildinās Latvijas mutvārdu vēsturi. To nedrīkst atlikt, jo dzīvo liecību glabātāju kļūst arvien mazāk. Stāsti ir ļoti vērtīgs mantojums, kas jānodod nākamajām paaudzēm, uzsver domes priekšsēdētājs.
Atceras militārās nodarbības
Klausītāju vidū bija arī daži jaunieši. Stāstus klausījās un sveču dekorēšanas tehniku apguva Keita Katrīna Kaufmane. Viņai 3. februārī palika 17 gadu. Tematisko sarīkojumu Keita apmeklēja kopā ar mammu fotogrāfi Lindu Kaufmani. Klausoties stāstnieku atmiņās par Bauskas skolotājiem, amatnieces Ivetas Ūdres vadībā interesenti apguva sveču dekorēšanu, izmantojot papīra salvešu nospiedumus. Tā bija meditatīva nodarbe, kas netraucēja uzmanīgi sekot stāstiem.
Jānis Zemtautis savās atmiņās rekonstruēja pagājušā gadsimta 40. un 50. gadu gaisotni, kad viņš mācījās Bauskas 1. vidusskolā. Stāstnieks nosauca vairāku skolotāju vārdus, bet īpašs sižets bija par zēnu militārās mācības pasniedzēju, atvaļinātu padomju armijas virsnieku Konstantinovu.
Baušķenieks stāsta: «Par skolotāju man ir pozitīvas atmiņas. Viņš nerunāja un vāji saprata latviešu valodu, taču bija ļoti lojāls un saprotošs, zēniem iemācīja maršēt, rīkoties ar ieročiem, bija korekts. Maršējot mums atļāva dziedāt latviešu tautasdziesmas. Skolotājam vislabāk patika «Āvu, āvu baltas kājas». Reiz, soļodami cauri pilsētai, sākām dziedāt leģionāru dziesmas, jo zinājām, ka skolotājs vārdus nesapratīs. Kāds garāmgājējs bija mūs nosūdzējis. Konstantinovs nebārās un nepārmeta, bet sāka mums mācīt maršu krievu valodā. Vēl šobaltdien atceros vārdus.»
Skolotāju kolēģi un autoritātes
Vairākās paaudzēs cienītā un iemīļotā matemātikas skolotāja Līvija Hammera bija sagatavojusi stāstījumu par savām jaunības perioda kolēģēm Ēriku Bumburi un Paulīni Dargevicu, kā arī par Bauskā savulaik pazīstamu, bet nenovērtētu augstas kultūras cilvēku Jēkabu Albertu Ekmani. Pirms padomju okupācijas viņš bija Jelgavas skolotāju institūta pasniedzējs, bet pēckara gados tika izsūtīts. Pēc atgriešanās Ekmanim aizliedza strādāt par pedagogu. Viņš pa Bausku braukāja zirga pajūgā, jo bija Patērētāju biedrības preču pārvadātājs un asenizators. Neviens viņu īsti nepazina. Skolotājs bija dzimis Aizputē. Viņa trīs dēli spoži absolvēja Bauskas 1. vidusskolu un guva panākumus inženierzinātnēs. Līvijas Hammeras redzeslokā nejauši nokļuva trimdā izdota grāmata, kurā Jēkaba Alberta Ekmaņa pedagoģiskajai darbībai bija veltītas vairākas lappuses.
Līvija Hammera pati ir augusi skolotāju ģimenē. Bauskas 1. vidusskolā viņa nostrādāja 49 gadus. Tikpat ilgs stāžs ir arī stāstu vakara dalībniecei pedagoģei Zinaidai Baļčūnei. Arī Rundāles pils muzeja bijusī darbiniece Valērija Liepa jaunībā bija skolotāja. Viņa un ārste Rūta Grava dalījās atmiņās par 1. vidusskolas pedagogu un novada patriotu Eduardu Smilškalnu. Viņš ir Viļa Plūdoņa dzimtās mājas «Lejenieki» atjaunošanas iniciators.
Bauskas Valsts ģimnāzijas skolotāja Ināra Graudiņa stāstu vakaros aicināja neaizmirst arī savus laikabiedrus. Kā izcilu un apbrīnojamu skolotāju – mūsdienu leģendu – viņa minēja kolēģi, Bauskas sākumskolas un Valsts ģimnāzijas latviešu valodas skolotāju Viju Cerusu.
Tematiskajā vakarā piedalījās arī uzņēmēja Ieva Dūmiņa, kura stāstīja par savu aizraušanos – vīnu gatavošanu un piedāvāja degustēt vairākas šķirnes. Stāstu cikla nākamā nodarbība notiks martā. Pasākuma rīkotāji ir amatniecības centrs «Bauskas skapis» un Bauskas bērnu un jauniešu centrs.
