Eiropas Savienības statistikas birojs «Eurostat» publiskojis bezdarba rādītājus kandidātvalstīs, atsevišķi uzrādot nodarbinātības līmeni reģionos.
Eiropas Savienības (ES) statistikas birojs «Eurostat» publiskojis bezdarba rādītājus kandidātvalstīs, atsevišķi uzrādot nodarbinātības līmeni reģionos.
Visvairāk bezdarba piemeklētu novadu fiksēts Bulgārijā
Bezdarbs Centrāleiropas valstīs svārstās no 3,2 procentiem Čehijas galvaspilsētā Prāgā līdz 23,7 procentiem Jugoiztočenas reģionā Bulgārijā. Vienoti statistikas kritēriji visās minētajās valstīs pirmoreiz ļauj salīdzināt situāciju darba tirgū rajonu mērogā gan dalībvalstīs, gan kandidātvalstīs.
1999. gadā, kad tika veikts šis apsekojums, Eiropas Savienībā bezdarbs svārstījās vēl krasāk – no 2,1 līdz 28,7 procentiem. Tomēr jāņem vērā, ka galējības neuzrāda patieso nodarbinātības līmeni. Pusē (21 no 53) no kandidātvalstu reģioniem bezdarba procents bija zem ES vidējā, kas 1999. gadā bija 9,4%.
Visvairāk bezdarba piemeklētu reģionu ir fiksēts Bulgārijā, Polijā un Slovakijā. Latvijā tādu nav. Jo Latvija ir viena no tām valstīm, kurās bezdarba procents pērn maijā bija 8,6%, novembrī – 7,8%, tātad zemāks nekā vidēji ES.
Latvija Eiropas skatījumā ir vienots reģions
Žurnāla «Economist» prognoze tuvākajai nākotnei: Eiropas Savienības bezdarba līmenis, kas pēdējos trīs gados samazinājies no 10,4 līdz 8,2 procentiem, turpinās krist un 2002. gadā būšot 7,2 procenti – zemākais pēdējos 20 gados. Arī perifērijā, kur ierasti augsts bezdarbs (Spānijā un Īrijā), tas samazināsies divkārt.
Eiropas mērogā nav nozīmes faktam, ka pēc Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem Rēzeknes rajonā pērn novembrī 25,6 procenti no darbspējīgo iedzīvotāju skaita bija bezdarbnieki. Oficiālo patiesību, ka Latvijā ir salīdzinoši zems bezdarba līmenis, nemaina fakti, ka Balvu, Preiļu un Krāslavas rajonā piektā daļa iedzīvotāju ir bezdarbnieki – tieši tikpat, cik citos trūcīgākajos ES reģionos. Jo Latvija (tāpat kā abas pārējās Baltijas valstis un Slovēnija) tiek uzskatīta par vienu nedalāmu reģionu.
Valdības sarunu pozīcijā ar ES ir pausta Latvijas puses piekrišana ES teritoriālo vienību dalījumam NUTS 2 līmenī, ka Latvija tiek uzskatīta par vienu vienību.
Labi skaitliskie rādītāji – garāmejoši miljoni
Šādai statistikai ir nozīme nākotnē. Zināms, ka, piemēram, Eiropas Sociālais fonds nupat izstrādājis programmu, saskaņā ar kuru no 2000. līdz 2006. gadam 60 miljardu eiro tiks ieguldīts darba tirgus modernizācijā. Vislielākais atbalsts no šiem līdzekļiem (34 miljardi eiro) tiks novirzīts nabadzīgāko ES reģionu sociālajai un ekonomiskajai attīstībai, vēl (11 miljardi) – jaunas uzņēmējdarbības sākšanai, kas radītu darba vietas.
Tādējādi Latvijas laba kotēšanās statistikas tabulā nākotnes izteiksmē nozīmē garāmejošus miljonus ieguldījuma mūsu patiešām problemātiskiem rajoniem.
Kamēr Latvija ir kandidātvalsts, tikmēr gan pieejami tikai strukturālie fondi. Šogad 23 miljoni SAPARD lauksaimniecībai, 30 – 40 miljonu ISPA transportam un apkārtējās vides aizsardzībai un 30 miljonu no PHARE programmu klāsta, kas jūtami uzlabo arī atbalstāmo reģionu infrastruktūru. Bet no šī gada PHARE programmā projektu uzņēmējdarbības veicināšanai atbalstu izcīnīs kvalitatīvākie projekti, neatkarīgi no to īstenošanas vietas. Citiem vārdiem, naudu saņems nevis vajadzīgākais, bet labāk uzrakstītais un pamatotais projekts.
Tādējādi Latvijas uzskatīšana par nedalāmu teritoriju neveicina un arī nākotnē neveicinās maksimāli iespējamo līdzekļu piesaisti dzīves apstākļu pielīdzināšanai līdz ES līmenim.
