Uz Jūrmalu no Bauskas var aizbraukt stundas laikā. Ja diena saulaina, arī ziemā pastaiga gar jūras krastu no Lielupes līdz Majoriem būs spirdzinoša.
Uz Jūrmalu no Bauskas var aizbraukt stundas laikā. Ja diena saulaina, arī ziemā pastaiga gar jūras krastu no Lielupes līdz Majoriem būs spirdzinoša. Taču, ja vēji pūš pa īstam, var patverties arī Jūrmalas muzejos.
Jaunās skaņas
Pašā jūras malā atrodas Dzintaru koncertzāle. Vai zinājāt, ka tai līdzīgas nav nekur citur Eiropā? Ēka ir arhitektūras piemineklis, tai nevar veidot piebūves. Telpas iespējams paplašināt, tikai izbūvējot pagrabstāvu, skaidro SIA “Dzintaru koncertzāle” projektu vadītāja Ieva Kokina.
Pašlaik Dzintaru koncertzālē notiek vērienīga rekonstrukcija. Jau nākamā gada aprīlī šeit būs jauni griesti un skatuve – viegli pārveidojama, ar mūsdienīgu apgaismošanas tehniku. Šoziem darbus veic SIA “Ditton būve”. Iepirkumu uzraudzības biroja informācija liecina, ka celtniecības izmaksas ir vairāk nekā 575 tūkstoši latu, ziņo LETA. Rekonstrukcija turpmākajos gados paredz piemērot slēgto zāli koncertiem ziemā.
2006. gadā paies 70 gadu, kopš Jūrmalā notiek regulāri koncerti. Dažas atsevišķas uzstāša nās kūrortviesu priekam te bijušas jau 1891. gadā.
Pagājušajā vasarā Dzintaros skatītājus pulcējuši 85 koncerti. Nākamajā sezonā jūlijā brīvs ir tikai viens vakars, augustā divi, vēl kāda diena nav aizņemta jūnijā, piebilst Ieva Kokina. Būs dažādi muzikāli festivāli un arī “Jaunais vilnis”, kad uz Jūrmalu brauc no Krievijas, Eiropas valstīm un daudzajās viesnīcās un viesu namos trūkst vietu.
Silda dzeja un kamīns
Majoros atrodas Aspazijas un Raiņa memoriālā vasarnīca, kur septembrī atzīmē Raiņa, bet martā Aspazijas dzimšanas dienu.
1987. gadā Jūrmalas pilsētas muzeja īpašumā nonāca 1903. gadā celta koka māja Dubultos. Tajā dzejniece Aspazija pavadījusi mūža pēdējos desmit gadus. Te viņu mierināja draugu apciemojumi, jūras varenība, te viņa cieta no vientulības, kad jutās nesaprasta, stāsta pilsētas muzeja filiāles vadītāja Ārija Vanaga.
Tagad Aspazijas mājā viņas rakstītie vārdi atdzīvojas. Te notiek literāri un muzikāli sarīkojumi, kad tiek iedegts kamīns un uzsmaržo kafija – Aspazijas iemīļotais dzēriens. Šo saietu rīkošanā aktīva ir jūrmalniece Rūta Dzenīte, biedrības “Aspazijas mantojums” priekšsēdētāja. Muzeja sarīkojumos aktīvi piedalās jaunieši. Aspazijas mājā gadījās satikt Lieni Ķiburi, Īslīces pamatskolas absolventi, kura tagad mācās Rīgas uzņēmējdarbības koledžā. Jauniete stāstīja, ka Aspazijas dzeju viņai savulaik atklājusi skolotāja Inita Nagņibeda. Lienei tuvs dzejnieces romantisms, un viņa bieži palīdz saietu veidošanā.
Pēc vecās “šnites”
Aspazijas māja, dzejnieku vasarnīca, folklorista, literāta, teologa un pedagoga Luda Bērziņa māja un spēkratu ekspozīcija ir Jūrmalas pilsētas muzeja filiāles. Šis muzejs laikam ir vienīgais Latvijā, kas neatkarības gados iemājojis mūsdienīgās telpās. Pārbūvētais sadzīves pakalpojumu komplekss Majoros vēl gaida rekonstrukcijas trešo kārtu, lai ēku varētu apdzīvot pilnībā, stāsta direktore Inta Baumane.
Muzejam ir trīs galvenie virzieni: kūrorta vēsture, māksla un zemūdens arheoloģija. Krājumos ir eksponāti, kas stāsta par kūrorta attīstību kopš 19. gadsimta beigām, arī lielākā peldkostīmu kolekcija. Muzeja suvenīru veikaliņā var nopirkt pēc senās “šnites” adītus svītrainus peldu kostīmus.
Brīvdabas muzeju Lielupē savulaik izveidoja zvejnieku kolhozs, to pārņēma zivju pārstrādes uzņēmums. Kad tas izputēja, šo teritoriju nopirka Jūrmalas Dome, lai saglabātu pastaigu un atpūtas vietu.
Muzejā izveidota 19. gadsimta piekrastes zvejnieka sēta ar dzīvojamo māju, ratnīcu un klēti, tīklu šķūni, zivju kūpinātavu, pirti un citām būvēm. Ēkas atvestas uz muzeju no dažādiem Jūrmalas zvejniekciemiem. Ir arī enkuru un zvejas laivu, kā arī virvju kolekcija. Ekskursantu grupas te var nobaudīt alu un kūpinātas zivis.
