Īslīciete Aija Jaunmuktāne, sociālo zinātņu studente, ievēlēta un darbojas Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentu pašpārvaldē.
Īslīciete Aija Jaunmuktāne, sociālo zinātņu studente, ievēlēta un darbojas Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) studentu pašpārvaldē.
Studentu pašpārvalde ir nozīmīga institūcija, skaidro LLU preses sekretārs Juris Kālis. Iekļūt domē – tas tiešām ir augsts personības novērtējums. Nav viegli būt pamanītam augstskolā, kurā studentu skaits pārsniedz septiņus tūkstošus un zinību apguvi var izvēlēties deviņās fakultātēs.
Tā nav elitāra institūcija
Universitātes 30 studenti darbojas domē, desmit jauniešus ievēl valdē, kas konkretizē katra pienākumus. Aija teic, ka viņa ir atbildīgā par informāciju, gatavo preses relīzes, sadarbojas ar augstskolas laikraksta “Plēsums” redakciju, sniedz ziņas arī portālā “Studentnet”. A. Jaunmuktāne piekrita arī sadarbībai ar “Bauskas Dzīves” redakciju. Kopīgi centīsimies stāstīt par baušķeniekiem, kuri mācās augstskolas dažādās fakultātēs.
Sabiedriskajā darbībā jaunietei šis ir pats sākums, jo domes vēlēšanas notika 2003. gada 6. novembrī. Aija skaidro, ka studentu pašpārvalde strādā brīvprātīgi, tās dalībnieki nesaņem materiālus labumus. Galvenais ir – aizstāvēt visu studējošo intereses un paust studentijas viedokli. Ne jau visus interesē studentu pašpārvalde, dažkārt uzskatot, ka tā ir elitāra institūcija. Aija apstiprina ko citu – pašpārvaldē iesaistās aktīvākie studenti. Pašpārvaldei ir savas telpas, kurās rosās aktīvisti un kuras durvis ir atvērtas ikvienam studentam.
Īpaša versija
Aija savas mācību iestādes nosaukumu atšifrē īpašā versijā – Latvijas labākā universitāte. Viņasprāt, arī šāda vārdu kombinācija atklāj saīsinājuma “LLU” būtību. Stāstot par izglītošanās iecerēm, jauniete atceras: “Biju domājusi sociālās zinātnes apgūt Rīgā, taču vairāku apstākļu dēļ izšķīros par labu studijām Jelgavā. Nemaz to nenožēloju, jo, trīs gadus mācoties Rīgā, pārliecinājos, kāda konkurence ir galvaspilsētā, kā šeit jācīnās. Rīga nedaudz ir iedragājusi manu labestību un cilvēcību, bet devusi milzīgu pieredzi. Jelgavā iekšējais klimats, ja tā var sacīt, ir daudz citādāks nekā Rīgā. Mēs cits citam palīdzam. Bet, ja budžeta grupā ir rotācijas princips, tad studentam jādomā, kā noturēties, reizēm pat par katru cenu.”
Ar smaidu Aija piemin gadījumu, kas viņu pamudinājis domāt par LLU. Izstādē “Skola” kāds nejauši uzlīmējis uz somas universitātes logo, un tā viņa sākusi pievērst uzmanību šai augstskolai, kaut arī tās stendu nav ievērojusi.
Kultivē tradīcijas
Universitātes jaunākajā – sociālo zinātņu – fakultātē studiju process ir tiešām saistošs un ļoti labi attīstīts, spriež Aija. Pasniedzēju koleģiālā un radošā attieksme palīdz studentiem dziļāk apgūt programmu. Dažādi izbraukumi, piemēram, Latvijas Okupācijas muzeja apmeklējums, kas bija iekļauts kulturoloģijas priekšmeta apguvē, ļauj teoriju papildināt ar emocionālām atziņām.
Viņa spriež, ka socioloģija ir perfekta, to apgūstot, iespējams orientēties jebkurā lietā, tā pieļauj variācijas. Domājot par nākotni, Aija saka: “Zinu, ka mani neviens nekur nevarēs iekārtot darbā. Man pašai jāveido kontakti, lai zinātu, kurā vietā būt.”
Viņasprāt, universitātē tradīcijas tiek kultivētas. Daudzi jau zina, ka Jelgavā rudenī notiek studentu dienas, kurās piedalās jaunieši no Latvijas visām augstskolām. LLU katras fakultātes diena, Azemitologa svētki un citi populāri sarīkojumi, ko organizē studentu klubs, fakultātes un pašpārvalde, piešķir ikdienai krāsainību.
Paļaujas uz sevi
Jau sarunas sākumā jūtams, ka Aija prot novērtēt laika jēgu, savos vēl agrīnās jaunības gados saskata dzīves dažādu norišu virzību un, vēl jo svarīgāk, – nemulst par savu vietu, bet analizē un vērtē sevi. Viņa nekautrējas sacīt: “Darbus es cenšos sadalīt piecām nedēļas dienām, kas man tam ir dotas. Korim un mājām es atvēlu sestdienas un svētdienas. Es paļaujos uz sevi, bet cenšos neuzņemties tādus pienākumus, ko nevarētu izdarīt.”
Pēc šādiem secinājumiem Aija labestīgi un sirsnīgi stāsta par socializācijas aģentiem. Ar šo studijās apgūto terminu viņa atklāj cilvēkus, kuri palīdzējuši un palīdz izpausties. Jaunietei laimējies ar vecākiem. Māmiņa medicīnas darbiniece Zina Jaunmuktāne vienmēr iedrošinājusi censties pēc grūtāk sasniedzamā. Veicies ar pedagogiem Īslīces vidusskolā un Rīgas komercskolā. Aija joprojām var doties uz Īslīces skolu un saņemt konsultācijas, padomus. Par bijušajiem pedagogiem Aija teic: “Viņi ir ļoti, ļoti atvērti. Īslīces vidusskola man asociējas ar vislabāko, kas var notikt izglītības procesā. Tādējādi daudzu lietu būtību atklāju jau pamatskolā.”
Kursa darbā ir iecerēti pētījumi par Īslīces pagastu un brīvā laika izmantošanu šajā teritorijā, skatot situāciju administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Iespējams, ka šis materiāls noderēs arī bakalaura darbam. Arī līdz šim studijās dažādi piemēri izmantoti no sava pagasta ikdienas. Aija teic: tā ir laba sajūta – būt savas puses patriotei.
***
Aija Jaunmuktāne
beigusi deviņas klases Īslīces vidusskolā un Rīgas komercskolu,
studē LLU Sociālo zinātņu fakultātes 3. kursā,
apgūst programmu “Organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģija”,
darbojas LLU studentu pašpārvaldes domes valdē,
dzied meiteņu korī “Sapnis” Rīgā.
