Pavisam ātri paskries laiks, un būsim sagaidījuši Latvijas valsts simtgadi. Biju klāt, kad kultūras ministre Dace Melbārde iepazīstināja reģionālo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus ar iecerēto ceļu uz šīm svinībām. Visā Latvijā vairākās pilsētās un novados dažādās sabiedrības grupās rīkotas «prāta vētras» – ļaudis ieteikuši vistrakākās idejas, ko ikviens varētu darīt, kā iesaistīties, par ko domāt, kā stiprināt nacionālo identitāti, kultūru daudzveidību un valstiskumu virzībā uz Latvijas Republikas simtgadi. Pats svarīgākais – lai iesaistās visi, lai tā nav vienreizēja kampaņa, bet nepārtraukta rūpe par savu valsti.
Ideju ģenerēšanas laiks. Tādam tam vajadzētu būt arī mūspuses novados. Vai esam sākuši par to domāt? Varbūt kaut kas no kaimiņu ieteikumiem noder: simt mazi svētki ceļā uz jubileju, simt senioru darbi novadam, jauniešu kvartāli, pašvaldības un valsts iestādes uzlabos komunikāciju, gidu konkursi, ceļakarte – kā atgriezties Latvijā, manas ģimenes loma novadā, oficiālajās ceremonijās – lupatdeķis sarkanā paklāja vietā, kordziedāšana – obligāta mācību stunda skolās, ikviens apņemas līdz 2018. gada 18. novembrim savas dzimtas ciltskoku izveidot, katrs līdz simtgadei sev sagādā tautastērpu… un vēl un vēl varētu būt simt apņemšanās.
Šajos jubilejas ceļos, protams, visa sākums un turpinājums jāmeklē mūsos pašos – cilvēkos. Gan tajos, kuri strādā šodien, gan tajos, kuri novadu pazīstamu ar savu darbu veidojuši pirms daudziem gadiem. Aicinu neaizmirst, ka novadniekam no Mežotnes tēlniekam Mārtiņam Zauram jau šogad februārī būs simt gadu jubileja. Kādreiz uz Mežotnes «Stūrīšiem», kur valdīja neparasta un fantastiska gaisotne, paši bieži devāmies un draugus vedām. Kādas izskatās tēlnieka mājas tagad? Varbūt «Stūrīši» varētu kļūt par vienu no simt vēl kopjamiem un paaudžu piemiņai kaldināmiem stūrīšiem?
