Miniet nu! Viņš līdzinās brūnam lāčukam vai cēlam lauvēnam, ar zilu mēli, staigā uz četrām masīvām ķepām un prot dziedāt.
Miniet nu! Viņš līdzinās brūnam lāčukam vai cēlam lauvēnam, ar zilu mēli, staigā uz četrām masīvām ķepām un prot dziedāt.
Atbilde – tas ir čaučau sugas suņuks vārdā Ferijs.
Dāvanā – kucēns
Baušķeniecei Sandrai Velmunskai daudzus gadus vaļasprieks bija čaučau sugas suņi. Pirms divarpus gadiem viņas sapnis piepildījās – suņuks tika uzdāvināts jubilejā. Tā kā viņa mammu sauc Eleonora, tad bija jādomā vārds ar alfabēta nākamo burtu – F. Tā «dzima» Ferijs.
Rotaļlapsa – laba draudzene
Mazotnē dzīvnieks bija pelēcīgs, taču ar laiku pārtapa brūnulī.
Ferijam bērnībā bija mīļa mantiņa – liela, mīksta rotaļlapsa. Pat gulēja kucēns ar lapsu blakus. Arī no pīkstošo mantiņu nogaršošanas Ferijs nespēja atteikties.
Jau kādu laiku Ferijs nav vienaldzīgs pret mūziku. Ja kāds atver muzikālo kartīti vai atskaņo mobilā telefona dažādās melodijas, suns cenšas skaņas atdarināt. Žēl, ka nav suņu mūzikas grupu, Ferijs būtu labs solists.
Skats no palodzes
Katru dienu stundām ilgi Ferijs vēro rosību sētā. Ja pamana kādu mājinieku vai izdzird Velmunsku automašīnas skaņu, uzreiz satraucas un skrien pie durvīm. Suņuks istabā rej tikai tad, ja pie durvīm zvana svešs cilvēks. Nepazīstamie viņam ļoti nepatīk. Pērn Ziemassvētkos suns gandrīz uzbruka svētku vecītim. Ar Sniegbaltīti gan viņš uzreiz atrada kopīgu valodu. Jaungadus suns gaidītu, ja vien nešautu raķetes…
Ferijs klausa vienīgi Sandrai un viņu aizstāv. Ja Sandra aiziet projām, viņš noguļas pie durvīm, un mājinieki jau zina, ka labāk draugam netuvoties. Dzīvnieks necieš, ja kāds cenšas Sandru ķircināt. Sargs momentā atskrien, apsēžas saimniecei blakus un ar draudīgi spīdīgām acīm nobaida ļaundari.
Pēc peldes nenopurinās
Vasarās ūdens priekus Ferijs bauda, peldoties Mūsā. Īpatnēji, ka pēc peldes viņš nenopurinās, kā to dara citi suņi, bet gan staigā kā ūdens maiss.
Ferijs zina, kas darāms, ja viņam kārojas kas ēdams vai dzerams. Viņš pieiet pie trauciņa, uzsit ar ķepu, un saimniece ieliek mielastu. Dzīvnieks pieradis baudīt tos ēdienus, ko cilvēki. Protams, speciālo suņu barību arī var saņemt. Senāk delikatese bija banāni, bet tagad ir zivis. Viņš neatkāpsies no maisiņa, ja saimniece nepacienās ar peldošu radījumu. «Gluži kā kaķis,» piebilst Sandra. Dzert suņuks palūdz, uzsitot ar ķepu pa otru trauciņu.
Brūnuļa mamma Eleonora arī dzīvo Bauskā, abi reiz satikušies. Viņa nevarēja iedomāties, ka bērns ir izaudzis tik liels un skaists, un gandrīz «svešiniekam» iekodusi.
«Bauskas Dzīvi» Ferijs pieklājīgi pavadīja līdz pat durvīm, jo atvadu frāze čaučau ir viņa sugas nosaukumā.
