Iznākot no Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja, cēlu virs galvas lietussargu un pamanīju gludo nobrauktuvi pakāpiena vietā.
Iznākot no Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja, cēlu virs galvas lietussargu un pamanīju gludo nobrauktuvi pakāpiena vietā. Padomāts par invalīdiem un bērnu ratiņu stūmējām. Nodomāju un apstājos, jo sapratu, ka līdz smaidu rosinošai izstādei “Pogas un podziņas” viņiem netikt – aiz durvīm kāpnes uz otro stāvu. Negribu pārmest muzejam. Taču šī nobrauktuve lieku reizi parāda, ka ērtību radīšana cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, palīdzība pacientiem reizē tā kā ir un arī nav…
Augstāk par pirmo stāvu, kur atrodas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Bauskas nodaļa, rajona Padomes ēkā invalīdam nav ko domāt tikt (varbūt arī nevajag?). Martā Bauskā notika invalīdu sporta sacensības un atklājās, ka sporta nama “Mēmele” slieksnis gana zems, tomēr nedaudz par augstu, lai zālē bez traucēkļa iebrauktu ar ratiņkrēslu.
Daudzviet bez palīga šādi cilvēki nevar tikt pat uz ietves. Aizvakar Bauskā redzēju, kā autovadītāji Zaļā ielā izlikās neredzam sievieti ratiņkrēslā pie gājēju pārejas. Kad viņa beidzot varēja šķērsot brauktuvi, otrā ielas pusē ratiņi no uzbrauktuves slīpuma sāka ripot atpakaļ… Mašīnas jau bija uzņēmušas ātrumu, bet uz gājēju pārejas vēl atradās sieviete ar bērnu ratiņiem. Viņa steidzās palīdzēt invalīdei, jo citādi… bail pat padomāt. Vai tiešām amatpersonas jāiesēdina ratiņkrēslā?
Maija sākumā uzklausīju pazīstamu baušķenieci, kurai Rīgas klīnikā, veicot plānoto operāciju, atklāts C hepatīts. Pašlaik viņa ārstējas, lietojot zāles, ko šīs kaites pacientiem nodrošina valsts. Ir, protams, arī daudz iedarbīgāks medikaments, bet tas ir ļoti dārgs. Pēc pēdējā laikā publicētiem datiem, Latvijā ar C hepatītu inficēti apmēram 70 tūkstoš cilvēku. Pagājušajā nedēļā vienā no nacionālajiem laikrakstiem lasīju sludinājumu, kurā lūgts ziedot kādas ar šo kaiti slimas sievietes ārstēšanai nepieciešamos desmit tūkstoš latu. Vai visiem spēsim saziedot? Un kā ar 180 tūkstošiem osteoporozes slimnieku, kuru kauli sairst, bet valsts šīs slimības ārstēšanai vispār nekompensē zāles, kā ar bērniem, kuriem aknu pārstādīšanas operācijai vajadzīgā nauda vecākiem jāvāc ziedojumu akcijās?
Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ar 1. maiju attiecas arī uz medikamentiem. Organizācija “Sustento”, kas pārstāv cilvēkus ar īpašām vajadzībām, izteikusi aicinājumu valdībai un Saeimai – medikamentu tirdzniecībā iegūto PVN novirzīt valsts programmām, kas nodrošina pacientus ar zālēm. Pagaidām atbildes nav. Sagatavoju publicēšanai Veselības ministrijas atsūtīto informāciju, ka zāles nevajag iepirkt vairumā, ka arī pēc 1. maija aptiekās netrūks ne korvalola, ne zilo graudiņu. Protams, netrūks, bet būs dārgāki, iebilda pensionārs, kurš tomēr nopirka desmit plāksnīšu citramona. Valsts ierēdnim ir sava, bet tam, kurš katru santīmu makā pārskaita, cita taisnība.
