Domājot par aizgājušo vasaru, prātā nāk «spārnoti teicieni» svētku sakarā. Vārdus «arī manā ielā reiz būs svētki» katrs baušķenieks tagad varētu ņemt par savu devīzi.
Domājot par aizgājušo vasaru, prātā nāk «spārnoti teicieni» svētku sakarā. Vārdus «arī manā ielā reiz būs svētki» katrs baušķenieks tagad varētu ņemt par savu devīzi. Gan pārnestā nozīmē, kā cerību uz labāku dzīvi, gan tiešā – kā pilnīgi reālu iespēju, ka pilsētā tiks īstenoti vēl kādas ielas svētki. Galu galā abu šo iespēju realizēšanās ir cieši saistītas. Vēlēšanās padarīt savu dzīvi labāku veicina arī sabiedrības dzīves uzlabošanos. Ja arī apkārtējie vēl kaut ko izdara, tad svētki ielā ir garantēti.
«Svētki, kas vienmēr ar tevi» – šos vārdus Ernests Hemingvejs savulaik ir teicis par Parīzi. Par to, vai tas tā patiešām ir, šodien daudzi var pārliecināties paši. Taču patiesībā ar šiem vārdiem var apzīmēt jebko, kas mūs iedvesmo un sagādā prieku, par ko domājot mēs jūtamies labāk un spējam pārvarēt kādas grūtības. Tā var būt laba grāmata, filma, uzticams draugs, kāda patīkama nodarbe vai arī vieta, kur gribas atgriezties, vai tā būtu Parīze vai kāda mīļa vietiņa Mūsas krastā.
Svētkus var uztvert kā atalgojumu par labi padarītu darbu, kā atpūtu vai kāda notikuma godināšanu (svētīšanu). Laikam jau tā ir svētku patiesākā un dziļākā būtība. Tāpēc jau nosaukumā parasti tiek norādīts, kam par godu tie tiek rīkoti – Dziesmu un deju svētki, ražas svētki, Ziemassvētki, Vasarsvētki.
Daudz retāk mēs svinam kādam cilvēkam veltītus svētkus. Cilvēkam, kura darbs un dzīve bijuši nozīmīgi daudziem, arī valstij. Televīzija reti parāda kādas ievērojamas personības jubilejas koncertu. Vai Latvijā trūkst tādu personību? Noteikti ne. Vai tādi koncerti netiek rīkoti, vai vienkārši tie netiek rādīti televīzijā? Jebkurā gadījumā žēl.
Svētki ir prieks par labi padarītu darbu, par nodzīvotu dzīves posmu, prieks par savām un cita veiksmēm. Ir svarīgi mācēt priecāties. Lai jums tas izdodas!
Ar cieņu – M. KAZANCEVA
