Vecumnieku novada Kurmenes pagasta meža demonstrējumu saimniecībā «Pūpoli» atvērto durvju dienu sestdien, 22. oktobrī, apmeklēja ap 30 mežu īpašnieku.
«Pūpolos» meža apsaimniekošanas zinības apguva īpašnieki no Vecumnieku novada Kurmenes, Stelpes un Bārbeles pagasta, Aizkraukles, Neretas, Jelgavas, Ķekavas, Jaunjelgavas, Ikšķiles, Ogres, Smiltenes, Gulbenes, Limbažu, Balvu, Viļānu novada, kā arī Rīgas apkaimes, «Bauskas Dzīvei» pavēstīja Mežsaimniecības pakalpojumu centra Sēlijas nodaļas konsultante Jekaterīna Blaua.
Vērienīgs projekts
Semināra galvenais temats bija Eiropas Savienības aizsargājamo biotopu kartēšana, kuras procesu izskaidroja Gita Strode, Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas aizsardzības departamenta direktore.
Biotopu kartēšanu plānots sākt nākamgad, kad pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pasūtījuma sertificēti eksperti dosies inventarizēt aizsargājamos biotopus arī privātajos mežos. Pirms tam īpašniekus, kuru mežs jāapskata ekspertam, par to informēs rakstveidā.
«Eksperti pārbaudīs tās mežu teritorijas, kurās potenciāli iespējama aizsargājama biotopa sastopamība,» skaidro G. Strode, «aizsargājamo biotopu noteikšanu paredzēts pabeigt 2019. gadā. Pēc tam visa pārbaudītā un akceptētā informācija tiks ievietota dabas datu pārvaldības sistēmā «Ozols», kas ir publiski pieejama.»
Drīkst piedalīties
Uzklausot meža īpašnieku jautājumus, G. Strode skaidroja, ka saimnieks drīkst piedalīties eksperta darbā savā mežā un uzdot jautājumus. Speciāliste tomēr atzīst – pēc viņas pieredzes bez saimnieka klātbūtnes teritorijas izpēte rit ātrāk, un tas ir svarīgi, jo pētniekiem jāpadara liels apjoms. Tāpēc viņa aicina meža īpašniekus būt saprotošiem.
Amatpersona uzsver – eksperta novērotais vēl nenozīmē, ka konkrētajai vietai tiks noteikts mikrolieguma statuss. Projekta mērķis ir informācijas iegūšana, nevis jaunu saimnieciskās darbības ierobežojumu radīšana. «Iegūtā informācija par aizsargājamo biotopu izplatību un kvalitāti digitālā formātā ļaus vērtēt un diskutēt ar tautsaimniecības nozarēm par to, cik daudz jānosaka ierobežojumi dabas vērtību saglabāšanai,» skaidro G. Strode, «mūsu mērķis ar biotopu kartēšanu ir nevis kādam traucēt, bet iegūt precīzu informāciju par vērtībām «Natura 2000» teritorijās un ārpus tām. Tas palīdzēs dabas aizsardzības prasības formulēt mērķtiecīgāk, veidot skaidrākus noteikumus saimnieciskajai darbībai, lai nākotnē nebūtu iespēju kādam no malas subjektīvi ietekmēt īpašnieka rīkošanos savā mežā.»
Uzticami eksperti
Ieguvums būs plašas informācijas pieejamība par aizsargājamo biotopu izplatību un kvalitāti, kas valsts iestādēm atvieglos atļauju un saskaņojumu izsniegšanu, samazinot termiņus un izdevumus, teic DAP pārstāve.
Īpašniekiem būs tiesības rakstveidā iebilst eksperta konstatētajam, projekta gaitā notiks pārbaudes dabā, tai skaitā pēc zemes īpašnieka pieprasījuma. Kā norāda G. Strode, DAP aizsargājamo biotopu kartēšanai izvēlēsies sertificētus ekspertus vai viņu uzraudzītus palīgus.
«Līdzīga biotopu kartēšana nesen bija Lietuvā, kur palīdzēja Latvijas speciālisti. Mūsu sertificēto ekspertu skaits ir ap 130, tā kā darba apjoms ir milzīgs, palīgos lūgsim lietuviešus,» teic G. Strode. Viņa uzsver – DAP kontrolēs, lai biotopu inventarizācijā nestrādātu eksperti, par kuru darbību iepriekš saņemts daudz sūdzību.
Pieteikti zālāji
DAP ar informāciju no Lauku atbalsta dienesta, Valsts Meža dienesta un citām iestādēm sagatavojusi digitāli pieejamo datu karti, kurā norādītas obligāti pārbaudāmās teritorijas. Tas nebūs jādara tur, kur notiek intensīva saimnieciskā darbība. Mūsu novados ir diezgan daudz šādu teritoriju.
G. Strode atklāj, ka biotopu inventarizāciju gaida arī zemnieki, kas līdz šim saņēmuši atbalstu par bioloģiski vērtīgo zālāju uzturēšanu. 2015. gadā pieteikumus biotopu izpētei zālājos atsūtījuši ap 600 zemnieku, kuru īpašumi tiks pārbaudīti līdz 2019. gadam. Tas saimniekiem var nest materiālu labumu, jo pašlaik par nepārvērtētajiem zālājiem tiek saņemts mazāks atbalsta maksājums.
Labāk necirst
Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis noraidīja dažu mežsaimnieku bažas, ka biotopu kartēšanas dēļ viņi varētu zaudēt iespēju cirst kokus savā īpašumā. Kā skaidroja J. Rozītis, pat ja kāds īpašnieks mēģinās vēl pirms biotopu noteikšanas nogāzt audzes, kam varētu būt glabājama vērtība, var rasties problēmas koksni pārdot.
«Sertifikāta FSC jaunākais virziens ir stingri noteikumi neizmantot koksni, kas nāk no biotopu zonām,» atklāj J. Rozītis, «ietekmīgiem nozares dalībniekiem no Lielbritānijas un Skandināvijas te ir ļoti stingri nosacījumi, kurus neievērojot apšaubāmas izcelsmes koksni varēs pārdot tikai citur par ļoti neizdevīgu cenu.»
«Pūpolu» pārvaldnieks un mežzinis Raimonds Mežaks atzīst, ka daļa īpašnieku par biotopu kartēšanu «mēģina celt paniku»: «Es tam neredzu pamatojumu. Ja process notiks, kā plānots, tad meža īpašnieki drīzāk varētu būt ieguvēji, jo uzzinātu, kuros nogabalos ir dabas vērtības, un varētu labāk plānot darbību.»
Nozīmīgi kūdras racējiem
Pēc J. Rozīša teiktā, biotopu kartēšanu gaida kūdras purvu apsaimniekotāji, jo tā palīdzēs noteikt, kur var brīvi iegūt vērtīgo resursu un kuras vietas jāatstāj neskartas dabas vērtību saglabāšanai.
R. Mežaks piebilst, ka biotopa konstatēšana neierobežos saimniecisko darbību: «Īpašnieks uzzinās, vai mežā ir sugas, kurām nākotnē varētu veidot mikroliegumu, un būtu iespējams saņemt ikgadējās kompensācijas. ES nozīmes biotopu kartēšana ir mūsu valsts pienākums, tā notiek arī citās ES valstīs.»
