Varu atzīties, ka vīru mēdzu saukt par Miuksi un Pīpsi, bet viņš mani par Ķēpausi.
Varu atzīties, ka vīru mēdzu saukt par Miuksi un Pīpsi, bet viņš mani par Ķēpausi. Pazīstu vienu meitenīti, kura mēģināja izteikt vārdu “tētītis”, bet viņai iznāca Ķiķītis. Mēs kādu laiku savējo arī tā saucām, viņam par lielu pukstēšanu, un beigās šādu vārdu iedevām mazdārziņa mājiņai.
Draudzene apprecējās ar dienvidnieku, kuram bija latviešu mēlei ļoti grūti izrunājams uzvārds, tāpēc esmu dzirdējusi, ka sieva vīru sauc par Čaubīti. Bērnus bieži uzrunā par lācīšiem, zaķīšiem, saulītēm. Savu meitu saucām par Susīti, dēlu par Druciņu tāpēc, ka viņš nevarēja izteikt vārdu “drusciņa”.
ĶĒPAUSE
